Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labrīt Rīgā visiem! NATO samits šeit, Lisabonā, norit pilnā spēkā. Ir jau beigušās vairākas sesijas. Pats būtiskākais – ir pieņemta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija. Vēlreiz gribu uzsvērt to, ka Latvijas intereses tajā ir ņemtas pilnībā. 5.pants kā centrālais princips NATO stratēģiskajā koncepcijā ir nostiprināts vēl vairāk, ar konkrētiem pasākumiem, lai tā būtu realitāte arī dzīvē. Protams, jāuzteic arī NATO ģenerālsekretāra Rasmusena sarunu vešanas darbs šīs koncepcijas rašanās laikā. To uzteica daudzu valstu vadītāji, to uzsakām arī mēs. Mēs bijām klāt šajā procesā. Mēs vienmēr bijām informēti. Kā redzam, rezultāts ir labs. Aicināju arī ģenerālsekretāru turpmāk diskusijas veidot šādā formātā, kas stiprina NATO iekšēji un veicina arī savstarpēju uzticību.
Protams, nākamais lielākais jautājums bija Afganistāna. Kā mēs zinām, pirms diviem gadiem Bukarestē šis arī bija viens no centrālajiem jautājumiem. Šeit ir klāt arī mūsu partnervalstis – visas, kas piedalās starptautiskajā misijā Afganistānā. Arī šeit gan NATO dalībvalstis, gan mūsu partneri apliecina to, ka Afganistānā paliks līdz tam brīdim, kamēr mēs pilnībā varēsim nodot valsts kontroli un drošības kontroli afgāņu valstij, pašiem afgāņiem. Un šis process sāksies jau faktiski nākamgad. Protams, visi uzskata, ka civilā sadarbība ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, lai sasniegtu panākumus Afganistānā. Protams, mēs runājām arī par to, un es īpaši uzsvēru to, ka mēs esam ieinteresēti dot savu ieguldījumu caur Ziemeļu transporta ceļu, turpināt šīs kravu piegādes, būt Afganistānā, neskatoties uz to, ka mums ir bijušas grūtības ar militārā budžeta finansēšanu, būt uzticīgiem partneriem. Tas arī no partneru puses tika augstu novērtēts.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis: Labdien! Gribu uzsvērt to, ka samits norit ļoti labā gaisotnē. Ir jūtama patiesa partnerība, un vienlaicīgi arī tas, ka partnervalstis izprot to, ka 21.gadsimta asimetriskie draudi ir ļoti nopietni un ka tikai kopīgiem spēkiem, precīzi realizējot kopējo konceptu, to pilnveidojot, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, ir iespējams sasniegt tos drošības mērķus, kas katrai valstij, gan arī kopīgi NATO un arī plašā globālā pasaulē, ir nepieciešams.
Vakar bija iespējams arī piedalīties atsevišķi ar NATO dalībvalstu ārlietu ministriem vakariņās un kopējā sarunā. Tajā es centos uzsvērt arī to, ka šī partnerība ir jāpilnveido, ka tā jau ir pietiekami palielinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem samitiem. Taču vēl ir neizsmeltas rezerves, tāpēc ir jādod iespējas ne tikai NATO iekšienē, bet arī ar tām valstīm, kuras vēlas pievienoties, un šeit konkrēti ir vērts atzīmēt arī Gruziju, atstāt iespējas sevi attīstīt un pilnveidot, lai tās varētu nākotnē kļūt par NATO dalībvalstīm. Šādā gaisotnē par tālāku, efektīvāku sadarbību domājām arī šeit turpināt atlikušo samita darba laiku.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks: Labdien, Latvija! Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka šis samits ir, iespējams, Latvijas vēsturē tikpat nozīmīgs un pat vairāk nozīmīgs nekā tas samits, kas bija Rīgā, jo Rīgas samits mums bija liela atbildība tīri administratīvi un organizatoriski, kamēr šeit šis ir pirmais stratēģiskais samits pēc mūsu iestāšanās NATO 2004.gadā. Mēs varētu teikt, ka šis samits dod mums arī beidzot lielāku izpratni un ticību šīm visām drošības garantijām, kam kalpo mūsu kopīgā organizācija.
Otra lieta, ko es gribētu pieminēt, ir tā, ka šo samitu var salīdzināt apjoma ziņā bezmaz vai ar Apvienotajām Nācijām, jo šodien pat pie kopīgā galda sēž 47 valstu, ja es nemaldos, premjeri, prezidenti, ārlietu un aizsardzības ministri. Tas nozīmē, ka bez programmatoriskiem jautājumiem šeit ir arī ļoti daudz iespēju risināt dažādas kuluāra sarunas, kas šādos apstākļos ir ļoti nozīmīgas.
Runājot par stratēģijas izpildi tuvākā pusgada laikā – ļoti liela atbildība gulsies tieši uz NATO aizsardzības ministriem, kam vajadzēs precīzi parādīt, kādā veidā tiek veiktas reformas gan štābos, gan runājot par NATO aģentūrām, gan arī runājot par to, kā pie samazinātiem budžeta apstākļiem mēs spējam saglabāt un uzlabot patiesībā mūsu organizācijas efektivitāti, kas ir tiešie drošības garanti. Šeit, protams, ir diemžēl jāsaka, ka Latvija joprojām nepilda tās apņemšanās, kas saistās ar mūsu aizsardzības budžetu. Protams, ka tas zināmā mērā nav tas pats labākais, ko mēs paši gribētu redzēt, esot šajā organizācijā.
Runājot par šīm kuluāru sarunām, man ir bijusi virkne sarunu ar esošajiem aizsardzības un ārlietu ministriem. Kā veiksmīgākās varbūt es gribētu minēt sarunu ar Karlu Teodoru cu Gutenbergu, Vācijas aizsardzības ministru, Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu un Britānijas aizsardzības ministru Laiemu Foksu. Principā šīs sarunas ir bijušas par mūsu divpusējo sadarbību un par reģionālo sadarbību, tīri par praktiskām lietām, jo viens no stratēģijas varbūt tādiem arī uzsvariem, kas tuvākā pusgada laikā tiks attīstīts, tā ir tieši šī te reģionālā sadarbība ar mērķi veicināt efektīvāku resursu izmantošanu un efektīvāku aizsardzības veidošanu.
Valsts prezidents: Es pilnīgi piekrītu aizsardzības ministram, ka samits nav tikai lielās, oficiālās sēdes. Šeit ir iespējas dažādos formātos, dažādās grupās apspriest jautājumus, kas ir svarīgi mums visiem. No manas vakardienas pieredzes varu teikt, ka, protams, mēs pārrunājām ar kancleri Merkelu un prezidentu Obamu vienlaicīgi, cik būtiski ir ratificēt starta līgumu kā vienu soli uz kodolatbruņošanos, uz kodolbrīvu pasauli, kas ir viens no uzdevumiem, kas mums ir vairāku paaudžu garumā veicams. Tāpat arī pārrunāt par to, cik būtiska ir šobrīd situācija NATO – Krievijas attiecībā un ko mēs varam kopīgi darīt.
Ir arī divpusējās attiecības. Iespēja tikties ar Deividu Kameronu. Tā galvenā tēma, ko mēs runāsim būs tas, kā Lielbritānija kopā ar Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm veicinātu gan militāro, gan arī politisko sadarbību. Tātad mēs veidojam zināmus tādus formātus, kuros diskusijas pārklājas, teiksim, Ziemeļvalstis plus Lielbritānija, protams, Baltijas valstis plus Polija. Tas ir tas, ko var paveikt ļoti īsā laikā, ļoti efektīvi šāda samita laikā. Jo tiešs kontakts un tieša domu apmaiņa ir visvērtīgākais. Mēs redzam, ka mūsu ārpolitika ir bijusi ļoti konsekventa, ļoti veiksmīga pēdējos divos gados. Mūsu ārpolitika tiek novērtēta Eiropas Savienības lielajās valstīs un arī NATO būtiskajās valstīs.
Jautājums: Man jautājums prezidenta kungam – Jūs pieminējāt Stratēģisko koncepciju. Sakiet, Jūs jau minējāt, kādēļ Latvijai tā ir izdevīga, bet varbūt Jūs varētu precizēt, kādēļ Jūs devāt savu balsi par šo desmitgades plānu, kuri ir tie ļoti konkrētie punkti, kas Latvijai apliecina, ka nākamajos desmit gados Latvija būs NATO aizsardzībā, jo ir izskanējusi arī kritika, ka šis plāns salīdzinājumā ar melnrakstu ir maigāks attiecībās ar Krieviju? Pabrika kungam jautājums – Jūs minējāt, ka Latvija nepilda aizsardzības pienākumu un arī nepieciešamās lietas, jo mums trūkst finansējuma, kā Jūs redzat, kurās tieši jomās šobrīd mēs nepildām šīs apņemšanās? Kā Jūs redzat šo situāciju mainīt? Kā tas ietekmē šobrīd mūsu drošības situāciju?
Valsts prezidents: Ja mēs tomēr paskatīsimies un būsim godīgi, tad gan Madlēnas Olbraitas grupā, kurā bija mūsu pārstāvis Aivis Ronis, gan pēc tam NATO galvenajā mītnē šis dokuments, kuru mēs saucam par stratēģisko konceptu, vienmēr ir atbildis Latvijas interesēm. Es kategoriski noliedzu jebkuras šaubas par to, ka šīs intereses nav ievērotas. Otrkārt, es vēlos arī uzsvērt, ka dokuments paredz arī tiešus pasākumus kā šī 5.panta un arī 4.panta būtība tiek iemiesota reālajā dzīvē. Par manu balsi – NATO lēmumi tiek pieņemti ar konsensusprincipu, un visas valstis, ieskaitot arī Latviju, šo jauno konceptu atbalstīja bez liekām diskusijām.
Aizsardzības ministrs: Kas attiecas uz Jūsu jautājumu man, lai nerastos šeit pārpratumi – mēs pildām savas saistības un pildām ļoti labi, bet no mūsu karavīriem tas prasa dubultenerģiju, jo mēs neizpildām savas budžeta saistības, kur mēs apņēmāmies dot aizsardzībai 2% un pašreiz šis procents ir tikai viens, varbūt tikai nedaudz vairāk. Jūs paši saprotat, ko tas nozīmē Latvijas karavīram, ko tas nozīmē Latvijas virsniekam, kuri atrodas tiešām šajās bīstamajās zonās. Kas attiecas uz novērtējumu, tad visas mūsu NATO partnervalstis ir ļoti augstu novērtējušas Latvijas karavīru un no šāda viedokļa mums nav nekādu drošības caurumu, par kuriem mums būtu jāuztraucas īstermiņā, bet ilgtermiņā, protams, jāsaprot, ka mēs nevaram aizsargāt savu valsti, balstoties tikai uz patriotismu, mums ir arī finansiāli jāpalīdz saviem karavīriem.
Ārlietu ministrs: Jā, es arī gribētu piebilst. Mēs esam pašreiz situācijā, nekā tad, kad mēs gājām ceļā uz NATO. Tad tiešām šis kritērijs par 2% bija ļoti svarīgs, jo tas arī nozīmēja Latvijas aizsardzības spēju kvalitatīvu izaugsmi. Un te es gribu apliecināt to, ka visi partneri izprot to, ka pasaulē ir globāla ekonomiskā krīze, ka daudzām valstīm pašreiz ir jāizsver to, kā izlietot savus ierobežotos resursus. Šajā brīdī Latvijai neviens tādas problēmas nav izvirzījis, ka aizsardzības budžets ir samazināts. Tajā pašā laikā, protams, partneri cer, ka mēs tikko spēsim atjaunot ekonomiku, arī atjaunosim finansējumu mūsu drošības un aizsardzības sfērai.
Valsts prezidents: Es vēl vēlos piebilst to, ka visi raugās nākotnē, un bija arī dalībvalstis, kas skaidri norādīja, ka aizsardzības budžetiem ir jāpieaug tuvākajos gados, tiklīdz ekonomiskā situācija uzlaboties. Latvija nedrīkst būt izņēmums, Latvija nedrīkstētu atpalikt ne no Igaunijas, ne no Lietuvas.
Jautājums: Jautājums par pretraķešu aizsardzības sistēmu. Kā tā aizsargās NATO dalībvalstis, un kā tas ietekmētu attiecības ar Krieviju?
Valsts prezidents: Vispirms vēlos teikt, ka runa ir, pirmkārt, par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu. Tas ir pirmais punkts. Otrais punkts ir, ka ir izteikts piedāvājums par to, kā NATO pretraķešu aizsardzības sistēmai un Krievijas pretraķešu sistēmai sadarboties, lai novērstu jebkurus draudus, kas nāk no trešās valsts. Par to tiek diskutēts un par to tiks diskutēts arī NATO – Krievijas padomē.
Jautājums: Kā tas varētu ietekmēt Latvijas, Krievijas un NATO attiecības kopumā? Kā jūs redzat attīstību tālāk?
Valsts prezidents: Pasaule šobrīd virzās no drošības, kas bija balstīta uz līdzsvaru – ziniet, pusotra tūkstoša kodollādiņu vienā pusē, pusotra tūkstoša lādiņu otrā pusē. Šobrīd drošības koncepcija iet uz to, ka drošība vairāk nodrošina sadarbību. Par to bija runa vairākkārtīgi jau vairākās sēdēs, ka tieši drošība, kas balstīta sadarbībā, konkrēts piemērs ir NATO-Krievijas sadarbība, būs daudz efektīvāks piemērs nekā līdz šim. Atbilde ir pilnīgi skaidra – pozitīva.
Ārlietu ministrs: Jā, un es gribētu piebilst, ka šis koncepts par pretraķešu aizsardzību ir piedzīvojis diezgan dramatisku attīstību. Te jāsaka, ka šī pašreizējā fāze un savstarpējā izpratne liecina par to, ka šāds koncepts palīdz uzlabot attiecības NATO un Krievijas starpā. Protams, tur ir detaļas, pie kurām ir jāstrādā tālāk nākotnē, bet politiski tā ir savstarpējas uzticības palielināšana.
Jautājums: Sakiet, lūdzu, kādi lēmumi var konkrēti ietekmēt tuvākā laikā Latvijas dzīvi? Vai tiešām tas būs militāro kravu tranzīts caur Rīgu? Kas ir dzirdams pašlaik tur, kur jūs atrodaties?
Valsts prezidents: Viennozīmīgi mēs redzam, ka nemilitāro kravu tranzīts caur Latviju attīstās, tas ir bijis veiksmīgs un turpinās attīstīties, un arvien NATO dalībvalstis iesaistās šajā procesā. Protams, mēs varētu runāt arī par to, kāds varētu būt turpinājums.
Aizsardzības ministrs: Tuvākais, kas mums ir plānots, ir tieši reģionālā sadarbība. Es domāju, ka mēs pieliksim papildu pūles, lai mēs parādītu, ka NATO ietvaros mēs varam veiksmīgāk reģionāli sadarboties.
Jautājums: Runājot par kravu tranzītu, Kristovska kungs, pirms laika Jūs teicāt, ka varētu nākotnē būt arī, iespējams, militārās kravas caur Rīgu tiek vestas. Vai samita laikā ir bijis kāds progress šajā jautājumā?
Ārlietu ministrs: Es domāju, ka tā bija tāda mana kādreiz izteikta vēlme, bet par to, protams, ir nākotnē jālemj organizācijai pašai.