Ziņojumā VK norāda, ka 2009.gada VPK komandējumu izdevumi sastādīja Ls 122 706, kas ir par 78% mazāk nekā 2008.gadā. Kā jau vairākkārtīgi VPK ir ziņojusi, 2009.gadā Valsts prezidents mazāk devās ārvalstu darba un valsts vizītēs, kā arī, ņemot vērā taupības apstākļus, VPK samazināja ārvalstu vizīšu izdevumus, izmantojot lētākus transporta un viesnīcu pakalpojumus.
Pievēršoties jautājumam par fiskālo disciplīnu iestādē, VK ziņojumā atzīmē, ka VPK 2009.gada izdevumi darbinieku atlīdzībai ir samazināti par Ls 486 620 jeb 28%. Pērn nav maksātas ne prēmijas, ne piemaksas par vadības līgumiem, bet piemaksas par papildu darbu bija tikai 0.2% apmērā no kopējiem izdevumiem atalgojumam, kas ir par 0.8 procentpunktiem mazāk nekā 2008.gadā. Analizējot deviņu izlasē iekļauto darbinieku mēneša amatalgas 2009.gada 31.decembrī, salīdzinot ar 2008.gada 1.decembri, tās ir samazinājušās par 26%-41%. VK revīzijas laikā ir arī konstatējusi, ka amatalgas īpatsvars kopējā atalgojumā bija 100%, kas nozīme, ka nav veikti maksājumi papildus amatalgai.
Revīzijas dokumenti arī vēsta, ka 2009.gadā VPK par 25% ir samazinājusi amata vietu skaitu, bet faktiskais darbinieku skaits – par 15% mazāks nekā 2008.gada 31.decembrī.
VK savā ziņojumā ir norādījusi arī uz iespējamiem riskiem, kurus VPK ir jau novērsusi vai plāno novērst. Piemēram, komandējumu izdevumu atlīdzināšanas kārtības noteikšana ārējos normatīvajos aktos. Līdz šim tā tika reglamentēta ar iekšējiem normatīvajiem aktiem. Šobrīd spēkā esošais ārējais normatīvais akts, kas reglamentē valsts amatpersonu un darbinieku komandējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru ir Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”. VPK ir vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu precizēt Ministru kabineta noteikumus, attiecinot Ministru prezidenta dzīvesbiedres komandējumu atlīdzības kārtību uz Valsts prezidenta dzīvesbiedri.
Ziņojumā VK ir atzīmējusi, ka pastāv risks par finanšu līdzekļu neefektīvu izlietojumu, saņemot ēdināšanas pakalpojumus no SIA „Kuso”. VPK 2010.gada sākumā to ir novērsusi, nodrošinot papildu darba izpildes kontroles apliecinošus dokumentus. Tāpat VPK jau pērnā gada rudenī, kā to norāda revīzijas materiāli, ir novērsusi nepilnības saistībā ar autora līgumiem. Ievērojot VK ieteikumus, VPK apņemas uzlabot iekšējās kontroles sistēmu attiecībā uz inventarizācijas veikšanu un dokumentēšanu, kā arī nodrošināt dokumentāro pamatojumu par materiālo vērtību likvidāciju.