Valsts prezidents uzklausīja sociālo partneru kritiku par līdzšinējo budžeta veidošanas gaitu, kurā valdība un Finanšu ministrija neesot sadzirdējusi darba devēju un arodbiedrību priekšlikumus. “Agrākajos gados sociālie partneri tika daudz biežāk uzklausīti, bet šoreiz valdība nemaz nav ņēmusi vērā uzņēmēju viedokli, lai gan tieši viņi ir tie, kuri faktiski ‘ražo naudu’ tautsaimniecībai,” sacīja LDDK Vitālijs Gavrilovs, pārmetot valdībai izpratnes trūkumu savu izvirzīto fiskālo mērķu sasniegšanā.
Raimonds Vējonis akcentēja, ka Ministru prezidentei un finanšu ministram jau vairākkārt norādījis uz vājo sadarbības un dialoga trūkumu valdības un sociālo partneru starpā, mudinot valdību būt atvērtākai, konstruktīvākai un izmantot visas sadarbības iespējas, lai rastu kompromisu sarunās.
Gan LDDK, gan LBAS pārstāvji atgādināja, ka pirms gada parakstīta nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, kas devusi pārliecību par nodokļu sistēmas prognozējamību, taču diemžēl šogad tā nav ievērota un kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes nesamazināšana, tā solidaritātes nodokļa ieviešana nemazina darbaspēka nodokļu slogu. “Lai darbinieks saņemtu vidējo algu, Latvijā tam ir vislielākais nodokļu slogs no Baltijas valstīm, un Latvijas uzņēmēji šajā konkurences cīņā neizbēgami zaudē,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja uz mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanas neatbilstību sākotnējam mērķim, kas vairāk stiprina pelēko ekonomiku, nevis atvieglo dzīvi mazo algu saņēmējiem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka būtiski izmantot visus instrumentus, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā, kas joprojām sasniedz 25%. Raimonds Vējonis arī atgādināja, ka 2017.gada budžeta veidošanā daudz vairāk uzmanības jāvelta ministriju bāzes izdevumu un veicamo funkciju pārskatīšanai, lai identificētu funkciju pārklāšanos un izslēgtu nelietderīgas izdevumu pozīcijas: “Šajā nolūkā jāizveido spēcīga komanda ar plašākām pilnvarām, kas ne tikai spētu objektīvi fiksēt ministriju plānotos tēriņus, bet valdībai piedāvāt mehānismus šo tēriņu saprātīgai ierobežošanai.”
Uzklausot LBAS priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna paustās bažas par nodokļu politiku, kas realitātē nesamazina nevienlīdzību starp dažādām nodarbināto grupām, Valsts prezidents apliecināja, ka jāmeklē risinājumi, lai nodokļu slogu novirzītu no darba devējiem un darba ņēmējiem uz patēriņu un kapitālu. Valsts prezidents izteica arī atbalstu progresivitātei nodokļos, par ko būtu jāturpina diskusijas gan parlamentā, gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem.
