Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidentes uzruna Valsts apbalvojumu izstādes atklāšanā Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā

 

 

Man ir prieks šodien būt klāt valsts apbalvojumu izstādes atklāšanā. Senos laikos ordeņus pasniedza valdnieks vai nu lai atalgotu tos, kas viņam uzticīgi kalpojuši, vai arī cenzdamies iegūt viņu labvēlību tādā veidā. Viens paraugs tam ir mūsu atjaunotais Atzinības krusts, kuru pirmo reizi pēc ļoti ilgiem gadu desmitiem vakar atkal Valsts prezidents varēja pasniegt veselai virknei laureātu. To savā laikā dibināja Kurzemes hercogs, kurš bija pavadījis sava mūža lielāko daļu trimdā, cerēja atgriezties un valdīt savā Kurzemes hercogistē un dibināja šo ordeni ar cerību piesaistīt muižnieku labvēlību un atbalstu savai valdīšanai tādā situācijā, kur īstenībā hercogam bija jāmanevrē gan starp spēcīgākiem karaļiem no kaimiņvalstīm, kas apdraudēja viņa rīcības brīvību, gan arī no muižniekiem, kas bija jau no seniem laikiem iekarojuši sev pietiekoši augstas privilēģijas zemēs ordeņi daudzi no tiem ir ar ļoti senu vēsturu, taču vēsture kaut kad sākas un nav svarīgi, kad tā sākas viduslaikos, vai 20.gadsimta sākumā valsts vēsturi, un man šķiet, ka valsts suverenitātes nodrošināšanas viena no pamatvērtībām ir valsts apbalvojuma turpinātība. Viestura ordenis ir būvēts kā simboliska atsauce uz tiem laikiem, kad Latvijas teritorijā valdīja nesaskaņotu, sīki sašķeltu sīku karaļvalstu vadoņi, kas cīnījās par savu tēvu zemi un karaļvalsti.

 

Triju zvaigžņu ordenis ir jaunākais Latvijas republikas veidojums, kas ar šīm trim zvaigznēm simbolizē teritorijas atjaunošanos zem viena karoga. Visi šie ordeņi un goda zīmes - ir līdzcilvēkiem, kurus ir atbalstījuši tie, kuri viņus vislabāk pazīst, izvērtējuši, kuru sniegums un devums ir ticis godprātīgi vērtēts ar tādu domu, ka valstij ir svarīgi pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir daudz paveikuši valsts labā. Vai tie būtu unikāli, spoži, unikāli notikumi, kā piemēram, neatkarības atjaunošanas deklarācijas parakstīšana, jo tie cilvēki, kas to izdarīja, jau ar šo vienu parakstu ir pelnījuši valsts atzinību, vai tā būtu kāda lauku skolotāja vai ārsts ar ilggadēju, godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu savā profesijā. Cilvēcību skala ir ārkārtīgi plaša, un tā ir iespēja valsts vārdā pateikt: “Jūs visi esat bijuši valsts ēkas būvētāji, un jūsu līdzcilvēku domas vai kapitula persona izsaka šo pateicību valsts vārdā. Tas nenozīmē, ka tie, kas nesaņem ordeņus, tos nav pelnījuši, viņiem viss mūžs vēl ir priekšā.