Dāmas un kungi! Man ir patiess gods būt kopā ar jums šajā ļoti īpašajā brīdī, kad Apvienotā Baltijas Amerikas nacionālā komiteja (ABANK) atzīmē savu piecdesmitgadi.
Organizācija dibināta 1961.gadā, to dibinājušas trīs nacionālas asociācijas, kuras pārstāvēja Amerikas latviešus, igauņus un lietuviešus. ABANK mērķis ir vienmēr bijis aizstāvēt baltiešu intereses Amerikas Savienotajās Valstīs. Protams, šo interešu pamatā vienmēr bija mūsu nāciju pasargāšana un mūsu valstu neatkarības atjaunošana. Tie bija drosmīgi un pietiekami ambiciozi mērķi.
Process prasīja pūliņus vairāku gadu desmitu garumā. Viens būtisks uzdevums bija saglabāt augsta līmeņa izpratni par mūsu valstu likteni Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja tas nebūtu noticis, tad arī citi centieni nekad nebūtu bijuši veiksmīgi.
ABANK arī spēlēja būtisku lomu Baltijas tautu brīvības pūliņu apvienošanā. Organizācijas nodrošināja, ka Amerikas baltieši varēja veidot politisku spēku, kurš varēja sasniegt daudz vairāk nekā tā apjoms liecināja.Tas, protams, nozīmēja piedalīšanos protestos, kā arī politiskā darba koordinēšanu. Pacietība – tas bija vēl viens izšķirošs faktors. ABANK patrioti paļāvās uz savu entuziasmu un ticību par mūsu valsts neatkarību, un tas turpinājās daudzu gadu garumā. Vēlos pateikties visiem Amerikas igauņiem, latviešiem un lietuviešiem par viņu apņēmību un centieniem 50 gadu garumā.
Tāpat vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Amerikas Savienotajām Valstīm par okupācijas neatzīšanas politiku. Tas nodrošināja ievērojamu atbalstu neatkarības cīņu laikā, un tas arī ļoti palīdzēja mūsu valstiskuma juridiskā statusa noteikšanā.
Latvija, Igaunija un Lietuva savu valstisko neatkarību atguva vien pirms 20 gadiem. Tajā laikā ABANK palīdzēja atjaunotajām valstīm pierādīt sevi ļoti mainīgajā starptautiskajā vidē. Taču ir skaidrs, ka organizācija savu primāro mērķi bija sasniegusi – Baltijas valstis atkal bija brīvas.
Vēlos runāt par to, ko uzskatu par ABANK lielāko veiksmi pēdējo 20 gadu laikā. Šis laikmets zināmā mērā bijis vēl izaicinošāks, jo tas bijis nedrošs laikmets. Tomēr ABANK izdevās atrast lomu, kas bija ļoti efektīva, lai izpildītu tās jauno uzdevumu – palīdzēt neatkarību atguvušo Baltijas valstu attīstībai.
Pirmkārt, ABANK bija būtisks elements, lai Latvija, Igaunija un Lietuva varētu atrast balsi Apvienoto Nāciju organizācijā. Atgūtās neatkarības pirmajos mēnešos ABANK ļoti palīdzēja nodrošināt mūsu pārstāvniecību starptautiskajā sabiedrībā, lai mēs kļūt par starptautisko valstu sistēmas sastāvdaļu. Daži no šiem aktīvistiem arī šodien ir kopā ar mums. Vēlos jums pateikties par būtisko darbu, kādu veicāt, lai atbalstītu mūsu mērķus.
Otrkārt, ABANK spēlēja būtisku lomu, iegūstot Vašingtonas politisko aprindu atbalstu NATO paplašināšanai. Nekad nešaubījāmies, ka iestāšanās NATO paplašinās transatlantiskās vides drošību. Ar laiku esam varējuši pārliecināties, ka tā tas ir. Tomēr brīdī, kad Vašingtonā sākās diskusijas par paplašināšanu, tas nebūt nebija viennozīmīgi skaidrs.
Mūsu grūtais darbs šajā ziņā bija izšķirošs, it īpaši domājot par Baltijas bataljonu, Baltijas jūras spēku eskadriļu, Baltijas Aizsardzības koledžu u.c. kopējiem Baltijas projektiem. Mūsu pieeja šīs sadarbības un tās efektivitātes jomā bijusi pat ļoti nopietna, taču arī jūs veicāt ļoti nozīmīgu darbu, lai pareizie cilvēki Vašingtonā un citur zinātu par mūsu veiksmi.
Treškārt un visnesenāk, ABANK un baltiešu sabiedrība pierādījusi savu efektivitāti, lai apliecinātu, ka Latvija, Igaunija un Lietuva ir attīstījušās tik tālu, lai piedalītos ASV bezvīzu režīmā. Kopš tā laika jau pagājuši vairāki gadi, pierādīts, ka arī šis lēmums bija pareizais.
Ja aplūkojam ABANK veiksmi, tad varam ticēt, ka organizācijai pēc pavadītajiem 50 gadiem joprojām ir ļoti spilgta nākotne. Esmu pārliecināts, ka ABANK ļoti palīdzēs mūsu centienos attīstīt dziļākas saites starp Baltijas valstīm un ASV.
Pirms runāt par to, kas darāms nākotnē, vēlos atzīmēt konkrētu un veiksmīgu ASV politiku, kas jau atkal ir nodrošinājusi pozitīvu attīstību arī manā valstī.Dāmas un kungi, runa ir par to, cik svarīga ir transatlantiskaā pieeja tādos jautājumos kā attiecības ar Krieviju. Prezidenta Obamas pārstartēšanas politika attiecībās ar Krieviju ir nodrošinājusi pozitīvus rezultātus visā reģionā.
Runa nav tikai par ieroču izplatīšanas ierobežošanu, lai arī tas ir šo procesu redzamākais rezultāts. Pārstartēšanas politika arī ir mainījusi veidu, kā Krievija attiecas pret citām Eiropas valstīm. Vēlos izmantot Latvijas pieredzi, lai piedāvātu dziļāku skaidrojumu par šiem procesiem. 2010.gadā Latvija guva ievērojamus panākumus labu kaimiņattiecību veidošanā ar Krieviju. Tās ir attiecības, kuru pamatā ir abpusējs izdevīgums un abpusēja cieņa.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību pamatā ilgu laiku bija abpusējas aizdomas. Arī tagad ir jautājumi, kuros mums ir atšķirīgi viedokļi, kā arī politikas jomas, kurās nevaram atrast kopsaucēju, taču esam uzsākuši kārtīgu politisku dialogu, piedevām pašā augstākajā politikas līmenī. Esam pavirzījušies uz priekšu jautājumā par vairākiem sen aizkavētiem starpvalstu līgumiem. Pērn decembrī es devos vizītē uz Maskavu, un minētie līgumi, kā arī Krievijā notikušie biznesa forumi atvēra jaunus ceļus arī ekonomiskai sadarbībai.
Vizīte ļāva samazināt spriedzi, kas saistās ar tiem jautājumiem, kurus tradicionāli ir bijis grūti pārrunāt ar Krieviju. Viens piemērs ir 20.gadsimta vēsture. Krievijas prezidents Medvedevs un es nolēmām veidot kopēju vēsturnieku komisiju, lai pētītu abu kaimiņvalstu vēstures sarežģītākos aspektus.
Protams, atsevišķi vēstures fakti nav apstrīdami. Piemēram, mēs nekad neatteiksimies no fakta, ka 1940.gadā Baltijas valstis tika okupētas. Taču, manuprāt, galvenais komisijas mērķis būs pētīt Staļina noziegumus pret Latvijas tautu. Tas būs iespējams tikai tad, kad mums būs pilnīgi pieejami Krievijas arhīvi.Esmu par to runājis ar prezidentu Medvedevu, esmu gandarīts, ka viņš saprot šo nepieciešamību. Esmu pārliecināts, ka pakāpeniski mēs varam pilnveidot kopēju uzticību starp Latviju un Krieviju, kas kalpos mūsu valstu, kā arī visas Eiropas interesēm.
Dialogs ar Krieviju ir būtisks, lai pilnveidotu 2010.gadā uzsākto potenciālu. Uzskatu, ka decembra oficiālā vizīte bija pirmais solis, lai pilnveidotu pārliecību par savstarpēji veiksmīgāku attiecību izveidošanu. Tas, cik lielā mērā šīs vizītes rezultāti tiks pilnveidoti nākotnē, patiešām pierādīs, cik mūsu centieni ir ilgtspējīgi. Mums jāturpina darbs ar divpusējiem līgumiem, jāsaglabā politiskā dialoga intensitāte, jāturpina runāt arī par tiem jautājumiem, kuri abām pusēm ir sarežģīti. Latvija arī ir gatava darboties aktīva un konstruktīva partnera lomā Eiropas Savienības un NATO dialogā un attiecībās ar Krieviju.
Dāmas un kungi, ļaujiet tagad runāt par galvenajām sadarbības jomām un nākotnes uzdevumiem, lai transatlantiskā sadarbība nestu arvien vairāk augļu. Vēlos runāt par sadarbību drošības, ekonomikas un kopējās izpratnes jomā.
Baltijas valstis un Amerikas Savienotās Valstis ir stratēģiskie partneri un sabiedrotie. Tie gan ir tikai vārdi, un tiem ir ļoti maz praktiskas nozīmes. NATO Lisabonas samitā mēs akceptējām vairākus jaunus dokumentus, tajā skaitā NATO jauno stratēģisko koncepciju, kurā sabiedroti no jauna un spēcīgi apstiprināja kolektīvās aizsardzības principu. Tagad mums jānodarbojas ar samitā pieņemto lēmumu iedzīvināšanu praksē. Esmu pārliecināts, ka ir plašākas sadarbības iespējas tādās jomās, kā plānošana un apmācība.
Kādreizējā ASV Valsts sekretāre Madlēna Olbraita vadīja darba grupu, kura izstrādāja minēto koncepciju, un pirmo reizi arī Baltijas valstīm bija vieta pie galda, kur tas notika. Salīdzinoši mazajā cilvēku grupā mūs pārstāvēja cilvēks, kuru ABANK labi pazīst – tas ir kādreizējais Latvijas vēstnieks Amerikā, kā arī kādreizējais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Šim faktam nav tikai simboliska nozīme, tas pierāda, ka arī mūsu viedoklis tika uzklausīts. Esam gandarīti par šī darba rezultātiem.
Neskatoties uz mūsu valsts budžeta problēmām, esam pārliecināti par mūsu līdzdalības turpināšanu Afganistānā. Latvija piedalās ISAF misijā ne tikai ar militāriem elementiem. Rīga osta ir galvenā tranzīta osta ASV nemilitāro kravu pārsūtīšanai uz Afganistānu, runa ir par tā dēvēto Ziemeļu izplatīšanas tīklu.
Dāmas un kungi, Latvijas galvenie tirdzniecības partneri ir Lietuva un Igaunija, pēc tam sarakstā ir atsevišķas Eiropas valstis. Varam lepoties par to, ka Baltijas tirgus ir visnotaļ integrēts. Ir tikai loģiski, ka ārpus Baltijas valstīm mēs lielākoties sadarbojamies ar reģionālajiem partneriem Eiropas Savienībā, jo tas ir kopējais tirgus ar kopējiem noteikumiem un kopēju vīzu režīmu.
Taču, ko šajā jomā varam teikt par mūsu stratēģisko partneri ASV? Man jāatzīst, ka tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un ASV ir nepārprotami nepietiekams, un tas ir jautājums ar ilgstošu un arī stratēģisku nozīmi. Mūsu domāšana nereti atrodas tur, kuri ir mūsu nauda. Šķiet skaidrs, ka nav tiešu saišu starp stratēģiskajām drošības partnerattiecībām un transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām. Vakar es tikos ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, mēs abi piekritām, ka mums jāpiestrādā pie amerikāņu investīciju piesaistīšanas Baltijas reģionā.
Uzskatu, ka ir veidi, kādos varam risināt šo situāciju. Varam spert soļus, kas kalpos gan Baltijas valstu, gan arī Amerikas Savienoto Valstu interesēm. Sevišķi mums būtu jādomā par enerģētiku. Enerģijas drošība, energoresursu diversifikācija piegādes un avotu nozīmē, tīrāki energoresursi – tās ir galvenās jomas, kurās mūsu valstīm būtu jāsadarbojas. Lūdzu, ļaujiet minēt tikai dažus piemērus.
Energoresursu tirgus diversifikācija Latvijā ir prioritāte. Ja mūsu valstis šajā jomā sadarbosies, tas varētu nodrošināt ievērojamu pievienoto vērtību. Viens piemērs – kodolspēkstacijas projekts Lietuvas pilsētās Visaginā. Tas ir projekts, kurā sadarbojas trīs Baltijas valstis un Polija. Šī pārrobežu sadarbība ir būtiska ne tikai tāpēc, ka mums ir kopējs elektrības tirgus, bet arī tāpēc, ka tas ir izdevīgs veids, kā radīt neatkarīgu elektrības ražošanas kapacitāti.
Traģiskie notikumi Fukušimas kodolreaktorā rada jautājumus par kodolenerģijas drošību kā tādu. Nepieciešamas mierīgas debates par kodolenerģijas riskiem un priekšrocībām mūsu reģionā. Mēs nedrīkstam radīt bailes, taču mums ir jābūt uzmanīgiem.
Tāpat Baltijas reģionā vajadzīgs diversificētāks gāzes tirgus. Latvija vēlas būvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes terminālu, kas varētu kļūt par alternatīvu gāzes piegādātāju Baltijas valstīs. Šāda veida projekti gūst labāku ekonomisku vērtējumu, ja tie ir reģionāli. Atsevišķi mēs neesam lieli spēlētāji energoresursu tirgū, tāpēc ir tikai loģiski, ja savus centienus mēs konsolidējam reģionālajā līmenī.
Ilgtermiņa jautājums diversifikācijas jomā ir slānekļa gāzes depozītu izpētīšana Latvijā. Abos projektos ir iespējama sadarbība starp latviešu un amerikāņu uzņēmumiem.
Enerģētika tomēr nav vienīgā joma, kurā sadarbība starp mūsu valstu uzņēmumiem varētu radīt pozitīvu rezultātu. Šīs vizītes laikā esmu ticies ar vairāku ASV uzņēmumu pārstāvjiem, šķiet, viņi ir demonstrējuši ievērojamu interesi par sadarbošanos ar Latviju un citām Baltijas valstīm.
Būtu vēlams, ja uzņēmumiem Rīgā, Tallinā un Viļņā būtu pietiekami apjomi un kapacitāte, lai piesaistītu biznesa interesi. Uzskatu, ka to var nodrošināt uzņēmumu konsolidācija, lai iegūtu nepieciešamos apjomus un piesaistītu ārvalstnieku uzmanību.
Dāmas un kungi, vēl viena joma, kurā, manuprāt, mums ir jāturpina darbs, ir cilvēku savstarpējās izpratnes un kontaktu attīstīšana stratēģiskajās partnervalstīs. Mums jāuzzina vairāk citam par citu. Kopēja sapratne ir būtiska, lai nodrošinātu, ka mūsu partnerattiecības ir labā stāvoklī. Tāpēc es īpaš priecājos par Baltijas Amerikas Brīvības fondu, kas studentiem un profesionāliem cilvēkiem piedāvā stipendijas un prakses vietas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Tāpat mums jāturpina sevi skaidrot Amerikas sabiedrībai. ABANK šo darbu vienmēr veic ļoti augstā līmenī, un tas tā arī turpinās. Jūs esat Latvijas, Igaunijas un Lietuvas labākie vēstnieki Amerikas Savienotajās Valstīs, jo jūs te atrodaties katru dienu. Katru dienu jūs tiekaties ar draugiem un kolēģiem, un tā jūs viņiem stāstāt par mūsu valstīm un to sasniegumiem.
Dāmas un kungi, ABANK ir loma visās trīs jomās – sadarbība drošības jomā, sadarbība ekonomiskajā jomā, kā arī kopējās izpratnes veicināšana. Var teikt, ka ABANK savu galveno mērķi sasniedza pirms 20 gadiem, taču organizācijas nozīme kopš šī laika nav samazinājusies.
ABANK iemieso Baltijas vienotības spēku. Tas ir un tam ir jābūt veiksmes pamatprincipam. Es vienmēr konsultējos ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā. Tāpat mēs darām visos valdības un nevalstiskajos līmeņos. Ja mēs būsim vienoti, tad mēs arī būsim stipri.
Paldies par to, ko esat sasnieguši. Paldies par upuriem, kādus esat nesuši, lai nodrošinātu mūsu brīvību!
