Savā pirmajā prezidentūras gadā Valsts prezidents konsekventi un konstruktīvi aizstāvējis izvirzītās ārpolitiskās prioritātes, licis pamatu turpmākai savu izvirzīto iekšpolitisko prioritāšu – izglītības sistēmas un sabiedrības konsolidācijas īstenošanai prezidentūras četru gadu laikā. Pirmā gada laikā Valsts prezidents ir izvirzījis vienu ministru prezidenta kandidātu, nācis klajā ar 5 likumdošanas iniciatīvām, 3 reizes atdevis likumus otrreizējai caurlūkošanai, panācis vienprātības (consensus) principa ievērošanu izvirzot SAB direktoru, kā arī izveidojis Konstitucionālo tiesību komisiju un Rīgas pils atjaunošanas padomi. Pirmā darba gada laikā Valsts prezidents bijis 27 ārvalstu vizītēs un 20 darba vizītēs Latvijas reģionos.
ĀRPOLITIKA
Valsts prezidents ir konsekventi aizstāvējis izvirzītās ārpolitiskās prioritātes:
1) Baltijas un reģionālās sadarbības stiprināšana;
2) Latvijas drošības stiprināšana NATO ietvaros, tajā skaitā attīstot attiecības ar stratēģisko partneri ASV;
3) Latvijas interešu veicināšana ES;
4) Konsekvents atbalsts Ukrainai un Gruzijai to integrācijā ES un NATO;
5) Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana;
6) Latvijas ekonomisko interešu aizstāvēšana ārvalstīs.
Īstenojot šīs prioritātes, Valsts prezidents savas prezidentūras pirmajā gadā ir devies 27 ārvalstu vizītēs, kā arī Latvijā uzņēmis Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentus. Pirmā prezidentūras gada laikā Valsts prezidents ir veicinājis Baltijas valstu prezidentu ciešāku sadarbību. Piedaloties gan formālajos ES samitos, gan arī darba tikšanās ar ES līderiem, Valsts prezidents ir stingri iezīmējis Latvijas nostāju ES turpmākās attīstības jautājumā, īpaši uzsverot vienotas ārpolitikas lomu ES kopējo mērķu sasniegšanā.
Tāpat Valsts prezidents kā savu ārlietu prioritāti ir definējis attiecību attīstīšanu, tajā skaitā ekonomikas jomā, ar tādiem reģioniem un valstīm, kuras līdz šim apgūtas nepietiekami. Piemēram, Latvijas interešu veicināšana Centrālamerikā (vizīte ES un Centrālamerikas valstu samitā Peru), Tuvajos Austrumos (vizītes Izraēlā un Pasaules ekonomikas foruma ietvaros arī Ēģiptē), kā arī Āzijā, kur šogad plānotas Valsts prezidenta valsts vizītes trīs Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.
Valsts prezidenta galvenais uzsvars drošības politikas jomā ir bijis Latvijas kā atbildīgas kolektīvas drošības sistēmas dalībvalsts tēla stiprināšana gan vizītēs NATO Briselē, gan Afganistānā un ASV, kā arī ieņemot nelokāmu pozīciju NATO Bukarestes samitā un iekšpolitiski stingri iestājoties par stratēģiskajiem partneriem doto solījumu pildīšanu.
TIESISKUMS
Savā pirmajā prezidentūras gadā Valsts prezidents ir aktīvi iestājies par tiesiskuma stiprināšanu Latvijā. Īstenojot konsekvento nostāju tiesiskuma stiprināšanā, Valsts prezidents ir izveidojis Konstitucionālo tiesību komisiju, kuras zinātniskā Satversmes grozījumu analīze kalpojusi par pamatu Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvai. Nepieļaujot nekvalitatīvu likumu spēkā stāšanos, Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nosūtījis trīs likumus un nācis klajā ar 5 likumdošanas iniciatīvām. Stiprinot tiesiskumu, Valsts prezidents personīgi iepazinies ar dažādu tiesu, tiesībsarga un ģenerālprokuratūras darbu un darba apstākļiem, regulāri ticies ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kā arī iestājās par vienprātības (consensus) principa ievērošanu, Nacionālajā drošības padomē izvirzot SAB biroja direktora kandidātu Jāni Kažociņu.
IZGLĪTĪBA, EKONOMIKA, VĒSTURE
Īstenojot savas prezidentūras izvirzīto prioritāti – izglītības sistēmas sakārtošanu un principa „neviens bērns ārpus skolas” iedzīvināšanu – Valsts prezidents pirmajā prezidentūras gadā uzsācis darbu, lai veicinātu izglītības sistēmas pilnveidošanu un attīstību. Valsts prezidents ir uzdevis Stratēģiskās analīzes komisijai veikt visaptverošu pētījumu, kas uzrādītu būtiskākās izglītības sistēmas pēctecības problēmas; regulāri ticies ar visu iesaistīto pušu pārstāvjiem un mudinājis dialoga veidā rast risinājumu problēmām. Darba vizīšu Latvijas reģionos ietvaros Valsts prezidents ir apmeklējis 23 vispārizglītojošās skolas, arodskolas un speciālās skolas, kā arī, sekmējot jaunatnes izpratni par valsts pārvaldi, aktīvākos jauniešus uzņēmis Rīgas pilī. Šo vizīšu ietvaros jaunieši no 18 Latvijas skolām padziļināti iepazinās ar Valsts prezidenta institūta darba ikdienu. Kopumā Valsts prezidents piedalījies 43 ar izglītības sistēmu saistītos pasākumos.
Valsts prezidents 20 darba vizītēs apmeklējis vairāk kā 30 Latvijas pagastus un pilsētas, kur ticies ar iedzīvotājiem, reģiona aktīvākajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, uzņēmējiem un amatpersonām. Par visām Latvijas sabiedrībai aktuālajām problēmām Valsts prezidents ir regulāri informējis gan ministru prezidentu, gan citas atbildīgās amatpersonas un savu, Satversmē noteikto kompetenču ietvaros, mudinājis tās risināt. Savukārt, lai piedāvātu konstruktīvu risinājumu valsts ekonomiskajām problēmām, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vadībā ir izstrādājusi pētījumu par Latvijai nākotnē perspektīvākajām ražošanas nozarēm. Pētījums nodots darbam atbildīgajās ministrijās.
Valsts prezidents aktīvi popularizējis latviešu valodas lietošanu, veicinājis plašu sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā, atbalstījis pasākumus, kas juridiski stiprina valsts valodu un nodrošina latviešu valodas zinātnisko izpēti, kā arī sekmējis izpratnes par Latvijas vēsturi pēc II pasaules kara vairošanu, apmeklējot un atbalstot vēsturi skaidrojošus vispārsabiedriskus pasākumus Latvijā un ārvalstīs, konsekventi vēršot uzmanību uz nepietiekamo starptautisko nosodījumu Padomju režīma īstenotajam genocīdam pret Latvijas tautu.