Šogad aprit 20 gadi kopš Klaipēdas Universitātes dibināšanas. Nav sakritība, ka šāda pati gadskārta aprit barikāžu aizstāvju piemiņai, mūsu valstu starptautiskai atzīšanai un arī daudzu valsts dienestu atjaunošanai. Klaipēdas Universitāte ir ne tikai mūsu neatkarības atgūšanas laikabiedrs. Tās dibināšana, attīstība un izaugsme ir arī liecība par šajos 20 neatkarības gados paveikto. Šodien, apmeklējot universitāti, ar pārliecību varu teikt, ka tā ir Lietuvas atjaunotās neatkarības panākumu spogulis.
Ir daudz līdzību Klaipēdas Universitātes un atjaunotās Latvijas un Lietuvas attīstības ceļā. Pēc entuziasma pilnas darba uzsākšanas, tāpat kā mūsu valstīm kopumā, arī universitātei nācās pārvarēt 90.gadu sākumam raksturīgās saimnieciskās grūtības. Tas tika godam paveikts. Tāpat kā mūsu valstīm, lepni ceļot robežstabus, arī universitātei bija jādefinē sava identitāte, sava neatkarība.
Taču, tāpat kā Latvijai un Lietuvai, arī universitātes patiesa uzplaukuma gadi sākās ar pilnvērtīgas sadarbības attīstību ar saviem partneriem izglītībā. Gan Eiropas līmenī, gan arī tepat kaimiņos. Esmu lepns, ka cieša sadarbība Klaipēdas Universitātei ir izveidojusies ar Liepājas Universitāti.
Abu universitāšu sadarbības pamats ir daudz dziļāks nekā pēdējo divdesmit gadu laikā sasniegtais. Tā ir mūsu kopīgā vēsture, kopīgais kuršu mantojums. Vēsture, kas ir sarežģīta un brīžiem pat pretrunīga, taču tajā pašā laikā – skaista. Tie ir gadsimtu gaitā izveidojušies tirdzniecības sakari starp Klaipēdas un Liepājas pilsētām, ostām, uzņēmumiem. Pamatā šai sadarbībai ir mūsu kultūras kopīgā attīstība, valoda un brāļu tautas sajūta.
Tāpat arī Latvijas un Lietuvas uzplaukuma un panākumu atslēga ir sadarbība starp mūsu valstīm, Baltijas līmenī un Baltijas un Ziemeļeiropas līmenī. Uzskatu, ka mums ir jātiecas uz saliedētu, harmonisku un aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu. Tikai tā mēs varam saprātīgi konsolidēt savus resursus, lai sekmīgi konkurētu globālajā ekonomiskajā un arī politiskajā vidē.
Ekonomiski mums ir nepieciešama resursu apvienošana kopīgu projektu īstenošanai. Ja vēlamies būt veiksmīgi savos enerģētikas projektos, savos transporta projektos, mums šie jautājumi ir jāskata plašākā reģionālā kontekstā. Tas ir vienīgais veids, kā enerģētikas un transporta projektus pārnest no sapņiem uz reāliem Eiropas Savienības un nacionālajiem plāniem un visbeidzot arī dzīvē.
Politiski šāda Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība mums var dot gan lielāku ietekmi Eiropas Savienībā un NATO, gan arī citās starptautiskajās organizācijās. Jā, es zinu, ka patiesi konsolidēts Baltijas un Ziemeļvalstu reģions pagaidām ir vīzija. Taču bez vīzijas un neatlaidīga darba tās īstenošanai nav iedomājama rezultāta sasniegšana.
Es ticu, ka šādu rezultātu, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu, kas ir saliedēts, harmonisks un aktīvs, ir iespējams sasniegt. Ne tikai tādēļ, ka mums ir šis mērķis, bet tādēļ, ka mēs visi zinām, kas jādara, lai pie tā nonāktu. Mums ir unikāla sadarbības pieredze. Ne vien pirms 20 gadiem, kad sadevāmies rokās, lai pierādītu pasaulei savu brīvības mīlestību, bet arī tagad, ikdienā.
To pierāda visu līmeņu dialogs un viedokļu apmaiņa. Gan starp valstu prezidentiem, gan arī starp nozaru speciālistiem. Bet vēl uzskatamāk to pierāda praktiskā sadarbība. Kā piemēru gribētu minēt sadarbību kultūras izglītības projektos starp Klaipēdas un Liepājas universitātēm. Savstarpēja studentu un pasniedzēju apmaiņa dod neatsveramu ieguldījumu mācību procesa uzlabošanā abās universitātēs. Tādēļ īpaši vērtīgas ir Lietuvas valdības stipendijas Latvijas studentu mācībām, pētniecībai un vasaras kursiem. Fakts, ka Liepājas teātris ir saņēmis jauno latviešu aktieru kursu, kas divus gadus ir mācījies Klaipēdas Universitātē, ir unikāls un simbolisks. Bet tajā pašā laikā arī praktisks un racionāls.
Esmu dzirdējis idejas arī vēl tālejošākiem sadarbības projektiem starp Klaipēdas un Liepājas universitātēm, piemēram, apvienot baltistikas studijas. Domāju, ka šāds projekts būtu piemērs ne tikai veiksmīgai sadarbībai izglītības jomā, bet rādītu piemēru arī plašākā sadarbības kontekstā.
Šādu uzdevumu mums nav mazums – efektīvāka Baltijas valstu sadarbība nepieciešama enerģētikas projektos. Mūsu spēkos ir gan elektroenerģijas tirgus daudz ciešāka integrācija, gan arī daudz produktīvāka sadarbība elektroenerģijas ražošanā, gan arī daudz veiksmīgāka elektroenerģijas avotu diversifikācija. Elektroenerģijas jomā mūsu valstis ir savstarpēji papildinošas. Tas ir mūsu spēks, kas mums visiem kopā ir jāizmanto.
Tāpat mums ir jāattīsta sadarbība transporta sektorā. Veiksmīgas ekonomiskās sadarbības priekšnoteikums ir ērti transporta sakari gan pa dzelzceļu, gan pa ceļiem. Attiecībā uz dzelzceļu mums ir jāstrādā gan pie veco līniju modernizācijas, gan arī pie jaunu projektu ieviešanas Eiropas līmenī. Esmu pārliecināts, ka to ir iespējams izdarīt, paturot prātā arī pierobežas satiksmes intereses. Tāpat visi atceramies, kā, lepni par atgūto neatkarību, savu valstiskumu nostiprinot ar robežām, pārrakām un nosprostojām mazos ceļus pāri robežām.
Tagad, mums visiem esot Šengenas zonā, joprojām ne visi ceļi ir atjaunoti. Neviens to nezin tik labi kā pierobežas iedzīvotāji. Mūsu spēkos ir to atrisināt.
Daudz ir paveikts pārrobežu sadarbības aktivizēšanā starp Latviju un Lietuvu. Atkal kā piemēru šeit jāmin sadarbību ar Klaipēdu gan ostu komunikāciju sistēmu attīstībā Ventspils, Liepājas un Klaipēdas ostās, gan tūrisma infrastruktūras uzlabošanu Palangas, Klaipēdas, Nīcas un Rucavas pašvaldībās. Kā jūs zināt, daudzos gadījumos tuvākā un ērtākā skola, veikals vai veselības centrs var atrasties jau pāri valsts robežai. Arī sadarbībai šādā, iedzīvotājiem ikdienā pielietojamā līmenī, pēdējos gados ir strauji attīstījusies.
Mums ir ļoti daudz labo sadarbības piemēru, īpaši šeit, Klaipēdas pusē. Tādēļ esmu drošs, ka vīzija par daudz integrētāku Baltijas un Ziemeļeiropas saimniecisko telpu nav tikai sapnis, bet gan sasniedzama realitāte. Tas prasīs laiku, bet jūsu piemērs rāda, ka šī vīzija ir sasniedzama. Esmu pārliecināts, ka veiksmīga sadarbība reģionu, valstu un Baltijas līmenī ir panākumu atslēga, strādājot pie ciešākas Baltijas un Ziemeļvalstu saimnieciskās integrācijas vīzijas.
Rektora kungs, noslēgumā es gribētu Jums vēlreiz pateikties par man šodien izrādīto godu. Es gribētu pateikties pasniedzējiem, studentiem un Klaipēdas iedzīvotājiem par izrādīto viesmīlību. Šodien patiesi jūtos brāļu tautas vidū. Tas, un arī jūsu uzņēmība, dod man pārliecību, ka uz līdzšinējo panākumu pamatiem kopīgi uzsāktie projekti, īpaši sadarbības projekti ar Liepājas Universitāti, nesīs daudz vērtīga gan Klaipēdas Universitātei, gan arī sadarbības partneriem, Liepājas Universitātei. Šie panākumi būs arī devums vēl dziļākai sadarbībai starp mūsu tautām. Vēlu Klaipēdas Universitātei tikpat labu ceļavēju, jaunus zinātnes apvāršņus apgūstot, kā jūsu buriniekam „Brabander”, vagojot Baltijas jūru.
Paldies par uzmanību!
