Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši uzsvēra, ka Vācija ir Latvijas stratēģiskais partneris un nozīmīgākais atbalstītājs gan ceļā uz pievienošanos ES, gan arī citos starptautiski nozīmīgos jautājumos, kā piemēru minot Vācijas sniegto atbalstu Latvijai, lai pievienotos OECD.
Tāpat Latvijas Valsts prezidents īpaši izcēla abu valstu sadarbības perspektīvas izglītības jomā, lielu nozīmi piešķirot rītdien Valmieras apmeklējuma laikā parakstīt plānotajai Nodomu deklarācijai par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā.
„Izglītība ir šī brīža Latvijas pamatjautājums, jo tikai uz to mēs balstām savas valsts nākotnes izaugsmi,” uzsvēra Andris Bērziņš un pateicās Vācijas pusei par jau izrādīto gatavību sadarboties tieši profesionālās un duālās izglītības jomā.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka parakstāmais dokuments dos jaunu impulsu sadarbībai šajā virzienā.
Vienlaikus Valsts prezidents sveica Joahimu Gauku sakarā ar viņa valsts vizītei izvēlēto īpašo laiku, kas saskan ar Dziesmu un deju svētku kulminācijas notikumiem, un novēlēja gūt pozitīvas emocijas no šovakar plānotā koncerta apmeklējuma Mežaparkā.
Izsakot pateicību par iespēju valsts vizītē apmeklēt Latviju, Vācijas prezidents pauda atziņu, ka Latvijas un Vācijas attiecības ir senas un vēsturiski draudzīgas, vienlaikus paužot visaugstāko novērtējumu un atzinību Latvijas atbildīgajai pieejai reformām krīzes pārvarēšanas kontekstā: „Ir valdības un ir prezidenti, kuri apmierinās ar simbolisko eiro esamības nozīmi, bet jūsu valsts valdība ir ļoti rūpīgi strādājusi pie reformām, par ko personīgi varu paust vislielāko apbrīnu. Sperot šādus soļus, jums ir izdevies jo vairāk nostiprināties Eiropā un nostiprināt arī savu lomu tajā. Jūsu realizētā politika ir paraugs Eiropai.”
Turpinot šo domu, Vācijas prezidents atkārtoti uzsvēra, ka valsts vizītes statuss ir vislielākās uzmanības izpausme, kas valstu divpusējās attiecībās iespējama, piebilstot, ka tā noteikti jāsaprot kā Vācijas valdības politikas izpausme un redzējums pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā.
Savukārt, paužot prieku par iespēju apmeklēt jau izsenis izdaudzinātos Dziesmu svētkus, Joahims Gauks teica, ka tā būs Vācijas prezidenta vizītes emocionālākā kulminācija, jo Dziesmu svētki vienmēr ir bijuši baltiešu nacionālās identitātes un pašnoteikšanās apliecinājums.
Abu valstu prezidentu vadītajās delegāciju sarunās tika skarti arī jautājumi, kas saistīts ar Austrumu partnerības valstīm un sadarbības iespējām ar Centrālāzijas reģionu. Valsts prezidents īpaši uzsvēra Centrālāzijas valstu lielo attīstības potenciālu un plašās iespējas ar tām sadarboties biznesa kontaktu veidošanas jomā, kurus Latvija labprāt veidotu kopīgi ar tādām ekonomiski spēcīgām valstīm kā Vācija, jo Centrālāzijas iespējas ir daudz plašākas, nekā var piedāvāt viena valsts.
Tāpat arī abi prezidenti bija vienisprātis par Austrumu partnerības dialoga lielo nozīmi, kas tādām valstīm kā Ukraina vai Baltkrievija ir vitāli nozīmīgs, lai saglabātu un paplašinātu attiecības ar ES un atsevišķām ES valstīm. Te arī Valsts prezidents A.Bērziņš piebilda, ka vēl daudz darāmā arī pašā ES un eiro zonā, lai sakārtotu savus problēmjautājumus.
Savukārt Vācijas prezidents pauda cerību, ka Latvija arī turpmāk būs stingrs sabiedrotais Vācijai reformu iniciēšanā un citos ES un eiro zonai nozīmīgos jautājumos.
Valsts prezidents pauda pateicību Vācijas pusei par ievērojamo biznesa interesi, ko apliecina arī šīs delegācijas sastāvā esošie uzņēmēji un šī brīža kopējais abu valstu kopējais preču tirdzniecības apgrozījums, kas sasniedza 2 miljardus eiro 2012.gadā. Vienlaikus Andris Bērziņš pasvītroja, ka izaugsmes potenciāls vēl ir ļoti liels.
Prezidentu sarunās tika skarts arī jautājums par Otrajā pasaules karā vācu armijas pusē karojušo un Krievijas teritorijā kritušo Latvijas valsts piederīgo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanas iespējām Latvijā, uz ko Valsts prezidenta uzmanību nesen notikušajās sarunās vērsa „Daugavas Vanagu” organizācijas pārstāvji.