Sagaidot Andri Bērziņu Vācijas prezidents sacīja: „Man ir liels gods un prieks sveikt Jūs Berlīnē, kur gan šodien nespīd saule, taču vēlos uzsvērt, ka attiecības starp Latviju un Vāciju ir ļoti labas. Mēs zinām, ka mūs saista daudzpusīgas kultūras un vēstures saites.” Uzsākot sarunu, kā arī tās noslēgumā Vācijas prezidents izteica pateicību Latvijai par to intensitāti un aktivitāti, ar kuru tā piedalās Eiropas politikas veidošanā, kā arī par to, ka Latvija ir demonstrējusi, cik svarīga tai ir stabilas Eiropas nākotne - tādas Eiropas nākotne, kura neslīgst parādu jūgā. „Pārmaiņas, kuras pārdzīvoja Latvija, krīzes pārvarēšanu, jaunākās paaudzes aizbraukšanu uz rietumiem darba meklējumos, nedrošību par nākotni. Šai ziņā es apbrīnoju Jūsu valsti, kura par spīti visam ir gatava atbalstīt Eiropas Savienību un akceptēt stabilitātes politiku,” – sarunā uzsvēra Joahims Gauks.
Andris Bērziņš sarunā izteica uzaicinājumu Vācijas prezidentam vizītē apmeklēt Latviju un viņš šo uzaicinājumu pieņēma.
Valsts prezidents, uzsākot sarunu, atzina, ka viņam ir liels gods pārstāvēt Latviju darba vizītes laikā Vācijā, kur vienas dienas laikā ir iespējams tikties ar Vācijas augstākajām amatpersonām un pārrunāt visas būtiskās lietas, kas ir svarīgas ne tikai Eiropai, bet arī Latvijai. „Mēs aktīvi sekojam, kas notiek Jūsu zemē un kādu Jūs redzat Eiropas nākotni, tas Latvijai ir ļoti svarīgi,” – uzsākot sarunu, atzina Andris Bērziņš. Pieskaroties ekonomiskās krīzes pārvarēšanas procesiem Eiropā, Vācijas prezidents pauda cieņu pret Latvijas valsts noieto ceļu, kas sasitās ar ļoti lielu emocionālu slodzi iedzīvotājiem un grūtībām, kas jāpārvar. Joahims Gauks atzina, ka tās bija lielas pūles, kas bija jāpieliek, lai krīzi pārvarētu: „Mēs to redzam un ļoti labi saprotam. Tā mums ir arī būtiska palīdzība Eiropas līmenī, ko mēs augsti novērtējam.”
Sarunas gaitā Vācijas prezidents aicināja Latvijas prezidentu pastāstīt par šī brīža situāciju Latvijā gan no ekonomikas izaugsmes viedokļa raugoties, gan no iekšpolitikas un dažādu tautību attiecību viedokļa raugoties. Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni ekonomikā, bet pēdējos desmit gados Latvija ir pazaudējusi apmēram 300 000 savu iedzīvotāju un šis zaudējums ļoti ievērojami atsaucas gan uz valsts demogrāfiju, gan uz nākotnes izaugsmi. Jo īpaši viņš uzsvēra nepieciešamību saglabāt Latvijas lauku vidi un iedzīvotājus Latvijas laukos, jo, prezidenta vārdiem runājot, Latvijas politiskā stabilitāte ir Latvijas laukos, nevis lielajās pilsētās. Vienlaikus Andris Bērziņš atzina, ka krīzes pārvarēšana un iekšējā konsolidācija, ko veica Latvija, iedragāja Latvijas iekšējo tirgu: „Eksports ir sasniedzis zināmu piesātinājumu, lai ietu tālāk, ir vajadzīgi ieguldījumi. Ir būtiski panākt tādu darba ražīgumu, lai vidējā darba alga Latvijā desmit gadu laikā pietuvinātos Eiropas Savienības vidējam līmenim un tas ir arī Latvijas izdzīvošanas jautājums”
Turpinot sarunu, Andris Bērziņš atzina, ka Latvija šobrīd jūtas nesalīdzināmi labāk, nekā Eiropas Savienības dienvidu valstis, kuras joprojām ir lielos parādos un cenšas pārvarēt ekonomisko krīzi. Viņš piebilda, ka Latvijai šobrīd ir arī svarīgi mainīt fokusu eksporta tirgos, meklējot jaunus eksporta tirgus, tai skaitā tos, kas saistās ar bijušās PSRS teritorijā esošajām neatkarīgajām valstīm, kuras ir ieinteresētas sadarbībā ar Latviju.
Vācijas prezidents īpaši akcentēja iespēju Latvijai un Vācijai sadarboties izglītības jomā, uzsverot Vācijas pieredzi profesionālajā izglītībā, ar kuru tā jau ir dalījusies un ir gatava dalīties arī ar Latviju. Andris Bērziņš ar pateicību pieņēma šādu priekšlikumu, piebilstot, ka Latvijas studenti jau šobrīd ir ieinteresētu un studē Vācijas augstskolās, jo īpaši tādēļ, ka Vācijā ir pieejama praktiskā apmācība, izmantojot industrijas iespējas. Runājot par uzņēmējdarbības attīstību Vācijā, Joahims Gauks atzīmēja tieši vidējo uzņēmējdarbību, kas palīdzēja pārvarēt Vācijai krīzi un arī šobrīd ir tās ekonomiskās izaugsmes pamats. Vācijas prezidents uzsvēra, ka tās ekonomikas nav tikai lielie pasaules līmeņa uzņēmumi, bet tās spēks ir tieši vidējā līmeņa uzņēmumos. Viņš piebilda, ka Vācija ir gatava apmainīties ar informāciju tieši uzņēmēju līmenī, lai palīdzētu Latvijai paplašināt uzņēmējdarbību. „Vācijas izjūtā joprojām ir dzīvas tradicionālās saites ar Baltijas valstīm. Cilvēki Baltijas valstīs ir inovatīvi un viņos ir arī dzīvs uzņēmēju gēns,” – piebilda Vācijas prezidents.
Izklāstot Latvijas iekšpolitisko situāciju Latvijā un attiecības starp dažādu tautību cilvēkiem, Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas spēks kopš tās izveidošanas 1918.gadā ir bijis dažādu tautu vienotībā, savstarpējā cieņā un sapratnē. Viņš īpaši atzīmēja, ka Latvija ir unikāla Eiropas Savienības valstu vidū, jo mūsu valstī ir astoņu valodu mazākumtautību skolas. Atbildot uz jautājumu par krievu kopienas vēsturiskajām saknēm Latvijā, Andris Bērziņš akcentēja, ka krievu kopiena, kas šobrīd Latvijā sastāda apmēram 35% no iedzīvotājiem, nav viendabīga. Kā piemēru Valsts prezidents minēja vecticībniekus, kuri Latvijā ieceļoja pirms vairāk nekā 200 gadiem un ir saglabājuši savu ticību, tradīcijas, valodu un tai pašā laikā ir lojāli Latvijas valstij. Kopumā vērtējot attiecības cilvēciskā līmenī starp dažādām tautībām Latvijā, Valsts prezidents uzsvēra, ka tās ir ļoti labas un tās negācijas, kuras nereti tiek akcentētas publiskajā telpā, faktiski producē atsevišķas radikālu politiķu grupas, kuras tādējādi mēģina vairot savu politisko kapitālu.
Kā īpaši nozīmīgu sava darba uzdevumu Valsts prezidents vērsa uzmanību uz darbu sabiedrības saliedēšanas stiprināšanā, īpaši aspektā, kas skar Otrā Pasaules kara seku pārvarēšanu. „Problēma nav tajos cilvēkos, kas karoja frontē un nu jau ir vairāk nekā 80 gadus veci. Problēmas tiek mākslīgi radītas no tādiem politiķiem, kuri šos kara veterānus cenšas izmantot savas politiskās karjeras stiprināšanai,” - piebilda Andris Bērziņš.
Arī runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, Valsts prezidents uzsvēra, ka no ekonomiskā viedokļa raugoties tās ir ļoti pozitīvas un iespējams politiski reizēm izskan citas noskaņas nekā tas reāli izpaužas ekonomikā. Andris Bērziņš uzsvēra ekonomiskās sadarbības lielo potenciālu ar Krieviju, ko apliecina šī brīža tendences.
Abas amatpersonas sarunas gaitā vienojās par latviešu-vācu vārdnīcas izdošanas atbalstīšanu.