Sveicot Vācijas kancleri vizītē Latvijā, Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka Vācija ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru sadarbība vienmēr ir bijusi izcila un veiksmīga, un arī šī A.Merkeles vizīte ir kārtējais apliecinājums tam. Tāpat A.Bērziņš uzsvēra, ka Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem stratēģiskajiem sadarbības partneriem plašā jomu spektrā, tai skaitā ekonomikā, kas sniedz īpašu atbalstu arī arodizglītības jomas sakārtošanā un attīstībā.
Valsts prezidents uzaicināja A.Merkeli apmeklēt nākamā gada janvārī Berlīnē plānotās izstādes „Zaļā nedēļa 2015” Latvijas paviljonu, kur Latvija būs izstādes organizatoru partnervalsts. Valsts prezidents A.Bērziņš piedalīsies atklāšanas pasākumā, sakot uzrunu.
A.Merkele atzina, ka Latvija ir īstenojusi iespaidīgas reformas savā attīstībā visās jomās, pievienojusies eirozonai, un piedāvāja ciešu sadarbību ar Vāciju arī laikā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts.
Sarunas lielākā daļa tika veltīta drošības situācijai reģionā un turpmākajai NATO alianses klātbūtnes paplašināšanai Baltijas valstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Vācijas un personīgi kancleres ieguldījumu reģiona drošības jautājumu risināšanā, kā arī krīzes Ukrainas Austrumos miermīlīgu risinājumu meklēšanā. Valsts prezidents piebilda, ka pozitīva ir arī Vācijas centrālā loma Eiropas drošībā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Vācijas atbalsts pastāvīgai NATO militāro spēku klātbūtnei Baltijas valstīs ir vairāk nekā nepieciešams. Vienlaikus Andris Bērziņš atzīmēja, ka Latvija turpina apņemšanos stiprināt savas drošības stiprināšanu, sadarbojoties ar Baltijas valstīm un Poliju, kā arī pildot solījumu palielināt aizsardzības budžeta finansējumu līdz 2% no IKP.
Vācijas kanclere atzina, ka drošības situācija Baltijas reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies.
„Krievija neticamā kārtā ir atjaunojusi veco domāšanu teritoriālā kontekstā ne tikai retoriski, bet arī praktiski,” atzina A.Merkele, vienlaikus uzsverot, ka ES vienošanās par sankcijām ir pareizs solis, kas pierāda Eiropas vienoto nostāju un stingro pozīciju šajā jautājumā. Vācijas kanclere pasvītroja, ka NATO līguma 5.pants ir un būs spēkā ne tikai uz papīra, bet arī, lai rīkotos praktiski. Tādēļ Baltijas valstīs NATO ir jārada atbilstoša militārā infrastruktūra militārām mācībām un spēku klātbūtnei, kas nodrošinātu ES un NATO austrumu robežas aizsardzību un drošību. A.Merkele uzsvēra, ka ieņem aktīvu pozīciju Ukrainas situācijas risināšanā.
„Mans mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti,” bilda Vācijas kanclere. Vienlaikus A.Merkele pasvītroja Eiropas vienotības nozīmi, kas īpaši būtiska šobrīd.
Pārrunājot Krievijas ieviesto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Valsts prezidents informēja, ka ietekme ir apzināta un tās analīze liecina, ka ievērojamus zaudējumus cietīs tieši pārtikas ražošana, aicinot Vācijas kancleri iesaistīties konkrētas rīcības rašanai ES līmenī.
