Žurnālistus, kuri vēlas atspoguļot vizīti, lūdzam pieteikt akreditāciju Preses dienestā pa tālr. 7092124 vai e-pastu Daina@president.lv līdz 22.novembrim plkst. 15:00 !
11:00 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā
11:08 Oficiālā fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Ģerboņu zālē
11:15 Abu valstu prezidentu saruna Zelta zālē
11:25 Abu valstu prezidentu un delegāciju sarunas Ģerboņu zālē
12:00 Abu valstu prezidentu preses brīfings Zaļajā salonā darba valoda latviešu-vācu
12:30 Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:45 Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas oficiālās pusdienas Melngalvju namā (Oficiālais foto, video)
14:15 Okupācijas muzeja apmeklējums
14:40 Tikšanās ar Ministru prezidentu Induli Emsi (Ministru kabineta telpas)
15:15 Tikšanās ar vācu uzņēmējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā
16:20 Vācijas vēstniecības apmeklējums, tikšanās ar vēstniecības darbiniekiem (Oficiālais foto, video)
Vizīte noslēdzas
Informācija no Ārlietu ministrijas mājas lapas:
Latvijas un Vācijas attiecības [20.09.2004]
Latvijas un Vācijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, par drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu. Vācija aktīvi ir atbalstījusi Latviju ceļā uz NATO un Eiropas Savienību. Latvijas - Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība starp dažādām institūcijām. Latvijai Vācijā ir ap 22 sadarbības pilsētām, rajoniem un ciemiem.
Diplomātisko attiecību vēsture
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā starp abām valstīm tika atjaunotas uz pusgadsimtu pārtrauktās attiecības. Pašreizējais Vācijas vēstnieks Latvijā ir Ekarts Herolds (Eckart Herold), Latvijas vēstnieks Vācijā ir dr. Mārtiņš Virsis.
Sadarbība atsevišķās jomās:
Ārlietas
Vācijas tālredzīgā atbalsta politika jeb lozungs "Vācija - Baltijas valstu advokāts" lielā mērā noteica Baltijas valstu sekmes, tām kļūstot par pilntiesīgām ES un NATO kandidātvalstīm. Lai sekmētu politisko dialogu ar Baltijas valstīm, pēc Vācijas ierosinājuma katru gadu notika Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru politiskās konsultācijas jeb t.s. "3+1 tikšanās". Šobrīd Latvijas un Vācijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās no "Baltijas valstu advokāta" līdz uzticamai partnerībai. Latvija un Vācija ir sabiedrotie un partneri Eiropas Savienībā un NATO.
Ekonomiskās attiecības
2003. gadā Vācija pēc dažādiem statistikas avotiem ieņēma 2. - 4. vietu pēc ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Vācijas investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2003. gada 3. ceturksnī sastādīja kopā - 1231,3 milj. LVL. Lielākie investori -GEBR Knauf Verwaltung GmbH, Nordeutsche Landesbank Girozentrale (darbojas arī Lietuvā), Vereins und Westbank AG, Glasseiden Oschatz GmbH (daļēji akcijas pārdotas Vācijas uzņēmumam PDP Fiberglas Consulting), Ruhrgas AG (darbojas visās trijās Baltijas valstīs).
Kopš 1998. gada Vācija ir kļuvusi par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri, pirmo vietu ārējās tirdzniecības apgrozījumā Vācija ir saglabājusi arī 2003. gadā. Vācija Latvijas eksportā sastāda 14,8 % jeb 428,9 miljoni latu un importā no kopējā Latvijas importa apgrozījuma 16,1% jeb 842,3 miljoni latu. Latvijas negatīvā tirdzniecības bilance ir skaidrojuma ar dominējošo mašīnu un rūpniecisko iekārtu importu, kas ir kopīgs rādītājs visu triju Baltijas valstu importā no Vācijas.
Galvenās eksportpreces 2003. gadā: 25,0% koksne un tās izstrādājumi, 24,4% metāli un to izstrādājumi, 16,1% tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, 10,4% dažādas rūpniecības preces, 6,0% mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas, 18,1% pārējās preces.
Galvenās importpreces 2003. gadā: 28,1% mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas, 21,5% transporta līdzekļi, 9,2% ķīmiskās rūpniecības produkcija, 7,8% metāli un to izstrādājumi, 7,0% plastmasas un izstrādājumi no tām, 26,4% pārējās preces.
11.05.2004. Berlīnē tika atvērta Baltijas Tūrisma centrāle.
Veiksmīgi darbojas vācu pārstāvniecības Latvijā: Vācijas - Latvijas uzņēmēju savienība un Vācijas ārējās tirdzniecības kameras pārstāvniecība, uz kuru bāzes 2004. g. pavasarī tika izveidota Vācijas �� Baltijas tirdzniecības kamera Rīgā,
2004.g. 24. augustā Rīgā tika atklāta Latvijas-Vācijas tirdzniecības kamera. E
konomisko sadarbību veicina Baltijas informācijas birojs, kas atrodas Hānā.
Sadarbība aizsardzības jomā
2002. gada septembrī Latvijā tika akreditēts ceturtais Vācijas militārais atašejs pulkvežleitnants Klauss-Mihaēls Kobs (Klaus-Michael Kobs).
1999. gada novembrī Vācijā tika akreditēts pirmais Latvijas militārais atašejs pulkvedis Jānis Raciņš.
Noslēgtie līgumi:
- 1994. gada 14. septembrī Bonnā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministriju tika noslēgts Nolīgums par sadarbību militārajā jomā;
- 1994. gada 14. septembrī tika noslēgts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas nolīgums par oficiālo un darba vizīšu savstarpējās nodrošināšanas noteikumiem;
- Pamatojoties uz iepriekšminētajiem dokumentiem, katru gadu tiek noslēgts divpusējās sadarbības plāns.
Sadarbība finanšu jomā
Sadarbība starp Latvijas un Vācijas muitas administrācijām notiek Eiropas līguma 3. un 5. protokola ietvaros. Valsts kasei ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar tādām Vācijas bankām kā West LB, Deutsche Bank, Dresdner Kleinwort Wasserstein.
Sadarbība tieslietu jomā
Tiek turpināta ilgstošā sadarbība civiltiesību jomā starp Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Vācijas fondu starptautiskajai tiesiskajai sadarbībai (Deutsche Stiftung für internationale rechtliche Zusammenarbeit.). Sadarbība izpaužas kā semināru organizēšana Latvijā, kurus finansē un ārvalstu ekspertu dalību nodrošina minētais fonds, kā arī izpētes vizīšu Vācijā organizēšana Latvijas ekspertiem.
Sadarbība iekšlietu jomā
Sadarbība ar Vācijas federālo zemju partneriem norit galvenokārt profesionālās apmācības jomā, apmeklējot dažādus seminārus un piedaloties mācībās, gan VFR, gan Latvijā.
Noslēgtie līgumi:
- 1998. gada 14. decembrī noslēgta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Ziemeļreinas-Vestfālenes Iekšlietu un tieslietu ministrijas Deklarācija par sadarbību;
- 2000. gada 24. februārī noslēgts Protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Reinzemes-Pfalcas Iekšlietu un sporta ministriju;
- 2002. gada 12. jūnijā noslēgts Protokols par sadarbību policijas jomā starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Šlēzvigas-Holšteinas zemes Iekšlietu ministriju;
- 2002. gada 21. jūnijā noslēgts Izpildes protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Reinzemes-Pflacas Iekšlietu un sporta ministriju.
Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
Noslēgtie līgumi:
- 1995. gadā noslēgts līgums starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Kultūras ministriju (tagad Skolu un tālākizglītības ministrija) par sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā ietvaros;
- 1994. gada 24. septembrī noslēgts nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federālo Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā. Minētā nolīguma ietvaros katru gadu tiek izstrādāts un parakstīts atsevišķs sadarbības protokols, kurā tiek iekļauti konkrēti pasākumi - speciālistu, jaunatnes darbinieku un jauniešu pieredzes apmaiņas vizītes un semināri. Kopš 1999. gada tiek noteikti ikgadējie prioritārie sadarbības virzieni un veidotas sadarbības programmas (līdz tam atsevišķi pasākumi). 2002. - 2003. gada sadarbības protokols paredz divpusējās sadarbības programmas un Baltijas jūras valstu sadarbības programmas.
Sadarbība kultūras jomā
Noslēgtais līgums:
- 1993. gada 20. aprīlī noslēgts Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par sadarbību kultūras jomā.
Kultūrizglītība
Latvijas Kultūras akadēmijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Hamburgas mūzikas un teātra augstskolu. Latvijas kultūras akadēmijā tiek īstenota profesionālā studiju programma maģistratūrā "Mēdiju un kultūras menedžments". Studiju programmas ietvaros Latvijas kultūras akadēmijā notiek vieslektoru lekcijas vācu valodā, un akadēmijas studentiem gan šīs sadarbības, gan ES programmas Leonardo da Vinci ietvaros arī 2003. gadā tika nodrošinātas prakses vietas Vācijā (Berlīne, Bonnā un citās pilsētās). Ar Vāciju sadarbojas arī vairāki kori.
Literatūra un grāmatniecība - liels skaits dažādu pasākumu tiek organizēti sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Vācijā un Latvijas goda konsuliem Vācijā.
Sadarbība labklājības jomā
Noslēgtie līgumi nodarbinātībā:
- No 1992. gada ir spēkā Nolīgums starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Latvijas Republikas valdību par strādājošo darbu viņu profesionālo un valodas zināšanu paplašināšanu (nolīgums par viesstrādniekiem) un;
- Nolīgums starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Latvijas Republikas valdību par Latvijas uzņēmumos strādājošo darbu darbuzņēmumu līgumu izpildē.
Vācija sadarbībā ar Apvienoto Karalisti ir partneris ES projektā "Sociālā dialoga veicināšana".
Noslēgtie līgumi Sociālā apdrošināšanā:
- 1997. gada 19. martā tika noslēgta vienošanās starp Ravensburgas sociālās apgādes iestādi un Latvijas Republikas labklājības ministriju par savstarpējo atbalstu sociāla kaitējuma atlīdzības jautājumos;
- 2000. gada 18. aprīlī Berlīnē parakstīts sadarbības plāns starp Latvijas Republikas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Vācijas Federatīvās Republikas Federālās kalpotāju apdrošināšanas iestādi.
Sociālās palīdzības jomā Vācija ir sniegusi ievērojamu atbalstu invalīdu profesionālās rehabilitācijas iespēju attīstībā Latvijā.
- 2002. gada 12. septembrī noslēgts līgums starp bezpeļnas organizāciju valsts SIA "Republikas Rehabilitācijas centrs" (Koledža RRC) un Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centru par sadarbību profesionālās rehabilitācijas jomā cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū.
Sadarbība transporta jomā
Vācijai ir nozīmīga loma Baltijas jūras reģiona transporta sistēmas attīstībā. Starp Latviju un Vāciju notiek regulāra importa un eksporta plūsma, kā arī tranzīta pārvadājumi. Divpusējās sadarbības jautājumi tiek apspriesti un risināti:
-ministriju vadību līmenī;
-speciālistu līmenī.
Reizi gadā sanāk Latvijas un Vācijas kopējā komisija autopārvadājumu jautājumos. Latvijas Jūras administrācija sadarbojas ar attiecīgajiem Vācijas dienestiem kuģošanas drošības jomā.
Sadarbība zemkopības jomā
Vācijas Federatīvā Republika ir viena no tām valstīm, ar kurām Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai un tās pārraudzībā esošajām iestādēm ir visaktīvākā un plašākā sadarbība. Īpaši aktīva tā ir ar Ziemeļreinas-Vestfālenes, Šlēsvigas-Holšteinas, Brandenburgas un Bavārijas federālajām zemēm. Līdzšinējās sadarbības virzieni: materiālā palīdzība, pieredzes apmaiņa, semināri, konsultācijas. Sadarbībā ar Vācijas Federālo Pārtikas, lauksaimniecības un mežu ministrijas atbalstu notikuši daudzi semināri par dažādiem lauksaimniecības jautājumiem, īpaši pievēršoties tiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā.
Kopš 1999. gada augusta darbojas "twinning" projekts, ko organizē Latvijas Republikas Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vāciju. Projekts ir veltīts zemes konsolidācijas, veterinārijas un fitosanitārijas jautājumiem.
Sadarbība vides aizsardzībā
Noslēgtie līgumi:
- No 1993. gada ir spēkā sadarbības nolīgums vides aizsardzības jomā starp Latvijas vides aizsardzības komiteju un Vācijas Federālo vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības ministriju. Līguma ietvaros Vācijas ministrija finansiāli atbalstījusi vairākus sadarbības projektus, ievērojams ir tās ieguldījums Baltijas Vides foruma darbības finansēšanā (triju Baltijas valstu vides ministriju atbalstīta un līdzfinansēta organizācija Eiropas Savienības likumdošanas ieviešanas veicināšanai, triju ministriju darbības koordinēšanai, sabiedrības iesaistīšanai lēmumu sagatavošanā);
- 2003. gada 17. martā tika parakstīta Latvijas Republikas Vides ministrijas Vienošanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības ministriju par kopīgu izmēģinājuma projektu "Mājokļa sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai". Pēc minētā nolīguma noteikumiem ir paredzēta vairāku projektu realizācija vides aizsardzības jomā Latvijas Republikā.
Sadarbība ar federālajām zemēm
Latvijas Republikas valdības sadarbība ar federālajām zemēm ir viena no galvenajām sadarbības prioritātēm Latvijas - Vācijas attiecībās. Latvijai izveidojusies stabila sadarbība ar Ziemeļvācijas federālajām zemēm (Meklenburgu-Priekšpomerāniju, Šlēsvigu-Holšteinu, Hamburgu, Brēmeni). Kopš 1991. gada Latvijas partnere ir Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme, ar kuru izveidojusies plaša sadarbība. Veiksmīga sadarbība atsevišķās jomās tiek attīstīta ar Brandenburgu, Reinzemi-Pfalcu, Heseni, Lejassaksiju, kā arī Dienvidvācijas federālajām zemēm - Bavāriju un Bādeni-Virtembergu.
Nozīmīgākās vizītes
2003. gada 17. - 20. marts LR Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Vācijā, apmeklējot Berlīni, Bavārijas un Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes. (Pirmā LR Valsts prezidenta valsts vizīte Vācijā, kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā.)
2003. gada 6. maijs Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra 7. politiskās konsultācijas Viļņā.
2003. gada 2. - 3. jūnijs LR Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Vācijā.
2003. gada 24. - 27. jūnijs LR Vides ministra Raimonda Vējoņa darba vizīte Vācijā.
2003. gada 3. - 4. septembris Berlīnes Valdošā Birģermeistara Klausa Voveraita (Kaus Wowereit) vizīte Rīgā. Vizītes mērķis Berlīnes prezentācija Berlīnes dienu Rīgā ietvaros.
2003. gada 12. - 14. septembris Reinzemes-Pfalcas Landtāga prezidenta Kristofa Grima (Christoph Grimm) ofociālā vizīte Latvijā.
2003. gada 3. oktobris LR Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte Berlīnē, lai saņemtu š.g. Kvadrigas balvu (Die Quadriga) kategorijā "gada Eiropietis".
2003. gada 5. - 6. oktobris Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas Senāta prezidenta Oles fon Boista (Ole von Beust) darba vizīte Latvijā.
2003. gada 10. oktobris LR Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, apmeklējot Frankfurtes grāmatu mesu.
2003. gada 15. - 16. novembris LR Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte Vācijā, apmeklējot BMW H. Kvanta fonda organizēto Berlīnes forumu.
2004. gada 8. - 10. janvāris LR Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, apmeklējot Starptautisko Bertelsmann Forumu Berlīnē.
2004. gada 3. - 5. februāris Vācijas Bundestāga viceprezidentes dr. Suzannes Kastneres (Susanne Kastner) vizīte Latvijā.
2004. gada 25. maijs LR ārlietu ministra R.Pīka un Vācijas federālā ārlietu ministra J.Fišera (Joschka Fischer) tikšanās Berlīnē
2004. gada 3. - 4. jūnijs Šlēsvigas-Holšteinas (Schleswig-Holstein) federālās zemes Ministru prezidentes Heides Simonis (Heide Simonis) darba vizīte vizīte Latvijā
2004. gada 7. jūlijs LR Ministru prezidenta I. Emša tikšanās ar Vācijas Federālo kancleru Gerhardu Šrēderu (Gerhard Schröder)
2004. gada 23. - 24. augusts LR Ministru prezidenta I. Emša darba vizīte Tīringenes brīvvalstī (Freistaat Thüringen)
2004. gada 13. septembris LR ministru prezidenta I. Emša dalība 6. Baltijas attīstības forumā Hamburgā
Svarīgākie starpvalstu un starpvaldību veidā noslēgtie līgumi:
• Kopīgā deklarācija par attiecību pamatiem starp LR un Vācijas Federatīvo Republiku (spēkā no 1993. gada);
• Nolīgums par sadarbību kultūras jomā (pagaidu piemērošana no 1993. gada);
• Līgums par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību (spēkā no 1996. gada);
• Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (spēkā no 1998. gada);
• Līgums par klasificētās informācijas savstarpēju aizsardzību (spēkā no 1998. gada);
• Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuru ieceļošana vai uzturēšanās ir nelikumīga (spēkā no 1999. gada);
• Līgums par vīzu režīma atcelšanu (spēkā no 1999. gada);
• Līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (spēkā no 2003. gada).