Uzsākot sarunu Valsts prezidents novērtēja intensīvo politisko dialogu. Bet pārrunājot ekonomiskās attiecības viņš atzīmēja, ka Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem un Latvija arī vēlas piesaistīt Vācijas investīcijas ražošanā un nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Arī Ruprehts Polencs apliecināja Vācijas puses interesi šajā jomā.
Andris Bērziņš pateicās Vācijas pusei par pausto atbalstu Latvijas vēlmei pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un apliecināja, ka Latvija turpinās darbu, lai pievienotos šai organizācijai. Īpašu uzmanību abas amatpersonas pievērsa Eirozonai un tā stabilitātei. Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pateicās Latvijai, ka kā mērķis tiek uzturēta pievienošanās Eirozonai, jo tas starptautiski ir lielisks signāls par eiro kā stabilu valūtu. Tāpat viņš uzsvēra, ka pagājušās nedēļas lēmumi (tai skaitā Vācijas lēmums par fiskālās disciplīnas līgumu) ir izšķiroši Eirozonas krīzes atrisināšanai. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas intereses sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Abas amatpersonas pieskārās ES dalībvalstu pozīcijām šajā jautājumā, kā arī nacionālo budžetu stabilizācijas pieredzēm. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija šobrīd ir sasniegusi zināmu ekonomisko stabilitāti, un izteica atbalstu Vācijas lēmumiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ES valstīm jāstrādā kopā arvien nostiprinot Eiropu kā pēc iespējas nozīmīgāku starptautisko spēlētāju. Tika uzsvērts, ka tieši dažādo valstu pieredze un zināšanas par dažādajiem sadarbības partneriem, ļauj iegūt pēc iespējas precīzāku redzējumu par starptautiskiem procesiem.
Sarunā Valsts prezidents apliecināja, ka atbalsta sadarbības paplašināšanu kultūras un izglītības jomās. Tikšanās noslēgumā abas amatpersonas pārrunāja arī ES nostāju attiecībā uz Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu.
