Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Oksfordas Universitātes Sv. Antonija koledžā (St. Antony’s College, Oxford University) uzrunāja studentus un mācību spēkus, kā arī atbildēja uz auditorijas jautājumiem. Savā runā prezidente uzsvēra, ka Baltijas valstis, kas šobrīd ir kļuvušas par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) sastāvdaļu, var ienest to entuziasmu, kas nepieciešams jaunajai Eiropai, lai tā atkal vienotos kopējiem nākotnes izaicinājumiem un mērķiem.
“Toreiz atmodas kulminācijas laikā, kad visapkārt plīvoja karogi, kad cilvēki vienojās rokās Baltijas ceļā, mūs bija pārņēmis milzīgs entuziasms, lai panāktu savas valsts brīvību un labklājību. Tagad mēs varam ienest atkal jaunu entuziasmu jaunajā Eiropā, lai meklētu risinājumus Eiropas nākotnes ideāliem un stratēģijām,” sacīja Valsts prezidente. Var uzdot jautājumu, kas padara revolūciju par sekmīgu, vienalga, vai tā būtu samta, dziesmotā vai rožu revolūciju, un šeit, pēc prezidentes teiktā, iespējams gūt labu mācību no Latvijas: tā ir, pirmkārt, tautas griba un centieni atdot kaut vai dzīvību par to, lai tiktu sasniegta brīvība un neatkarība, un, otrkārt, tā ir vēsturisko un dažādu citu apstākļu sakritība.
“Eiropa ir bijusi vēsturē sašķelta ar Staļina-Rībentropa noziedzīgo paktu, tagad mums ir iespējas to vienot ne tikai dzēšot vēstures dalījuma līnijas, bet dzēšot plaisas starp dažādiem Eiropas valstu labklājības līmeņiem, un tas ir jaunās Eiropas ekonomikas izaicinājums, kura atrisināšana veicinās Eiropas dinamisku izaugsmi,” sacīja prezidente.
Viņa arī uzsvēra, ka jaunajai Eiropai jāpievēršas kopējo aizsardzības izaicinājumu risināšanai, kā arī jāveicina attiecības ar ES kaimiņiem – Balkānu valstīm, Ukrainu, Krieviju un citām valstīm.