Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien NATO galotņu sanāksmes ietvaros Stambulā, Turcijā, uzrunāja 180 jauniešus gandrīz no 40 NATO un NATO partnerattiecību programmas dalībvalstīm. Uzrunājot jauniešus, Valsts prezidente pauda gandarījumu redzēt tik daudz jaunu cilvēku, kas ir gatavi strādāt savas valsts un cilvēces attīstībai. Viņa ar atzinību novērtēja jauniešu iniciatīvu sekot baltiešu piemēram no Prāgas samita, kad Baltijas valstu jaunieši devās uz Prāgas samitu, lai uzsvērtu savu valstu dalības NATO nozīmību. Tāpat arī šodien Stambulā ir ieradies autobuss ar jauniešiem no Balkāniem, kuri ar gandarījumu atceras Baltijas jauniešu iniciatīvu un arī vēlas uzsvērt savu valstu nepieciešamību būt pilntiesīgām loceklēm NATO. Prezidente uzsvēra, ka toreiz Prāgas galotņu sanāksmē 2002.gada nogalē tika dzēstas Otrā Pasaules kara sekas, jo pēc Otrā Pasaules kara tikai puse Eiropas atguva brīvību. Viņa atzīmēja, ka šobrīd vairs nepastāv Varšavas pakts un gan Baltijas, gan bijušās Varšavas pakta valstis ir kopā zem drošības lietussarga NATO.
Prezidente izteica cerību, ka Balkānu valstis jau drīzumā varēs pievienoties NATO aliansei, tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka NATO visiem, kas tajā iekļaujas ir vienādas prasības un principu pamatā ir demokrātijas funkcionēšana. “Ir svarīgi visās valstīs panākt demokrātijas dziļāko izpratni, kas ir demokrātija, ko tā nozīmē, tikai tad ir iespējams panākt, ka demokrātija funkcionē sabiedrībā un valstī,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka Latvija un pārējās jaunās NATO dalībvalstis vēlas, lai NATO durvis paliek vaļā tām valstīm, kas vēlas nākotnē pievienoties NATO, izpildot visus nepieciešamās dalības kritērijus.
Prezidente atzīmēja, ka NATO ir demokrātiska organizācija un arī tajā pastāv viedokļu atšķirības, “taču tā ir demokrātijas būtība, kas atļauj tiesības paust savu viedokli. Mēs neesam dzimuši visi ar vienādu viedokli par pasauli, un it sevišķi krīžu situācijās cilvēki visskaidrāk apzinās, ka pastāv visdažādākie viedokļi, kas ir jāsaskaņo.”
Viņa apsveica arī NATO partnerattiecību programmu, kas aptver sadarbību ar Ukrainu, kā arī Balkānus, Irāku un Afganistānu.
Atbildot uz jauniešu jautājumiem, prezidente akcentēja to, ka NATO lomai ir jāmainās, un viņa ir priecīga, ka Latvija un parējās dalībvalstis var būt klāt šajā pārmaiņu procesā un dot savu ieguldīju. Kā vienu no NATO veicamajiem uzdevumiem Eiropas kontinentā prezidente uzsvēra ciešākas sadarbības veicināšanu ar Eiropas Savienību, specifiskāk nodalot katras organizācijas funkcijas un atbildību par drošību un stabilitāti Eiropā.