Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Tesīnas kantonā apmeklēja Universita della Svizzera Italiana.
Uzrunāja studentus, prezidente sacīja, ka pirms 12 gadiem ir viesojusies Lugano, kad neatkarības atjaunošanas laikā Latvijas intelektuāļi sprieda par to, kāda būs Latvijas vieta jaunajā Eiropā. Viņa sacīja, ka tobrīd vēl daudzi nezināja, kas ir Latvija, kāpēc tai ir tiesības kaut ko vēlēties nākotnē, kāpēc tai ir tiesības būt neatkarīgai valstij? Prezidente stāstīja par runu “Vai pelnrušķīte paspēs uz Eiropas balli?”, ko viņa toreiz teica Lugano Foruma laikā. Viņa uzsvēra, ka pelnrušķīte šobrīd ir pierādījusi, ka tai ir tiesības ieņemt likumīgu vietu Eiropā, tā vairs nav otrās klases pilsonis.
“Šobrīd mēs esam atjaunojuši savu karogu, savus nacionālos simbolus, parlamentu, prezidentu, un Latvija vēlas būt Eiropas ballē, un mūsu valstij tā šogad būs Prāgas samits un Kopenhāgenas galotņu sanāksme, kurā tiks spriests par paplašinātu Eiropu,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka Latvija vēlas turpināt Robēra Šūmana iesāktos ideālus par paplašinātu Eiropu un Latvija var dot savu pienesumu šīs Eiropas veidošanā. Viņa runāja arī par reģionālo sadarbību jaunajā Eiropā, uzsverot, ka Baltijas reģions ir šobrīd dinamiskākais kontinentā, un tā ap sevi vieno tā saucamās Mare Nostrum valstis, kas dinamiski attīstās un veido jaunu tirdzniecības tīklu. V.Vīķe-Freiberga stāstīja par seno dzintara ceļu un šodienas jaunām tirdzniecības ceļa iespējām starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, kur Baltijas jūras reģionam ir nopietna loma.
Valsts prezidente uzsvēra, ka Lugano vienmēr Latvijai būs vieta Šveicē, kura Latvijai ir simpātiska, jo tā daudz nozīmē mūsu valstij, jo tā simbolizē to brīvības garu, kas iedvesmoja Latvijas inteliģenci un domātājus un arī citu valstu domātājus uz neatkarības un demokrātijas ideālu īstenošanu.
Prezidente savā runā arī uzsvēra, ka šodienas Eiropā katram cilvēkam ir vairākas identitātes, un tās viena otru tikai bagātina nevis apspiež. Viņa pauda uzskatu, ka katram varbūt gan nacionālā identitāte, gan reģionālā, gan arī eiropieša identitāte.
Prezidente universitātes telpās atklāja latviešu fotomākslinieku Andreja Granta un Andra Krieviņa izstādi, tur gūstams ieskats arī “Lugano Foruma 2006” aprisēs un pamatojumā.
Pagājušogad noslēgts sadarbības līgums starp Rīgu un Lugano, kas paredz, ka par godu 100. gadadienai kopš Raiņa un Aspazijas ierašanās Šveicē, Lugano pilsēta 2006. gadā rīkos "Forumu Lugano 2006". Tā programmas ietvaros jau laikā līdz 2006. gadam plānota virkne pasākumu.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien nolika ziedus pie J. Raiņa un Aspāzijas pieminekļa Kastanjolā.