Valsts prezidents uzsvēra Latvijas pārliecību par to, ka ieguldījumi atjaunojamos energoresursos ļaus Āfrikas valstīm izvairīties no tādu kaitīgu faktoru ietekmes, kā ierasto energoresursu augstās cenas un šo resursu rezervju izsīkšana. Šāda risinājums ļautu veidot jaunas darba vietas un piedāvātu labāku pieeju pakalpojumiem, kas savukārt veicinātu minēto valstu ekonomisko izaugsmi.
Daloties pieredzē, Valdis Zatlers atzīmēja, ka “Eiropa spēlē būtisku lomu sadarbībā ar Āfrikas valstīm, runājot par ilgtspējīgu energoresursu nodrošināšanu. Latvijai ir zināšanas, pieredze ar juridisko un administratīvo pasākumu īstenošanu, kā arī jaunas tehnoloģijas, tāpēc būtu tuvredzīgi nedalīties ar šīm zināšanām. Latvijas pieredze liecina, ka valdības un industrijas atbalstīts darba plāns ar skaidri noteiktiem posmiem un izpildes termiņiem katalizē attīstību un reformas energoresursu sektorā”.
Runājot par Latvijas un pārējo Baltijas valstu pieredzi, Valsts prezidents pastāstīja par soļiem, kas ir ekonomiski un tehniski iespējami, izvēloties daļēji formālu pieeju un piesaistot energoresursu un to izplatīšanas uzņēmumus.
Noslēgumā Valsts prezidents uzvēra, ka “Latvija vēlas pamudināt attiecīgās valstis veidot reģionālo sadarbību, lai apmierinātu atsevišķo valstu vajadzības energoresursu jomā. Šāda veida pragmātisks dialogs starp valstīm un uzņēmumiem nodrošina atklātību un ļauj risināt pašas būtiskākās problēmas”.
Savukārt šorīt, 30.novembrī, Valsts prezidents samitā teica ievadrunu par labas pārvaldības nozīmību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Ievadrunā Valdis Zatlers uzsvēra: “Latvijas un Āfrikas attiecības ir daudz ciešākas, nekā mēs ikdienā domājam. Latvijas attīstības un sadarbības politikā būtisku lomu spēlē laba valsts pārvalde un ilgtspējīga demokrātija mūsu partnervalstīs. Uzskatu, ka šīs ir universālas vērtības, kuru nozīmīgums nemainās atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai reliģijas.”
Ievadrunas lakā Valdis Zatlers dalījās ar 20 gadu laikā gūto Latvijas pieredzi, veicot būtiskas un fundamentālas reformas administratīvajā un sociālajā jomā, kuru laikā bija jāizveido sabiedrība ar atjaunotu demokrātiju, tiesiskumu un privātīpašuma tiesībām.
Valsts prezidents norādīja, ka “lai arī Latvijas dalība sadarbībā starp Eiropas Savienību un Āfriku ir salīdzinoši nesena, arī Latvija piedalās ES attīstības programmu nodrošināšanā Āfrikas kontinentā. Tomēr finanšu resursi nebūt nav vienīgais priekšnoteikums, lai veidotu valsts un sabiedrības labklājību”.
Ievadrunā Valsts prezidents atzīmēja, ka reformu ieviešana prasa drosmi, un pauda pārliecību, ka pieredze, kuru Latvija guva no nesenās pārejas uz demokrātiju, ir konkrēta vērtība, kuru var pievienot starptautiskās attīstības sadarbības politikai, vienlaikus arī bagātinot Latvijas iespējas donora lomā.
Noslēgumā Valsts prezidents atzīmēja, ka “Latvija 2015.gada pirmajā pusē būs ES prezidējošā valsts, un tas būs būtisks posms, kurā izvērtēt kopējos centienus Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā un to ieviešanā visā pasaulē”.
Samita noslēgumā tiks pieņemts Āfrikas - Eiropas Savienības Otrais darba plāns, kas paredz konkrētus sadarbības uzdevumus 2011.-2013.gadam tādās jomās kā miers un drošība, valsts pārvalde, tirdzniecība, efektīva Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana, enerģētika, klimata pārmaiņas, migrācija un zinātne.