Trīs Baltijas valstu prezidenti un Polijas prezidents šodien četrpusējās sarunās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā uzsvēra gaidāmās NATO galotņu sanāksmes nozīmi organizācijas attīstībā.
Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc tikšanās preses konferencē uzsvēra, ka NATO galotņu sanāksme būs simboliska, ļoti nozīmīga un praktiski ļoti vērtīga NATO tālākajā attīstībā, nosakot savas darbības tālākās perspektīvas un efektivitātes nodrošinājumu, kā arī definējot turpmāko sadarbību ar partneriem visā pasaulē un sniedzot skaidrus signālus par to, kādas ir perspektīvas valstīm, kas vēlas panākt savu dalību NATO. Prezidente uzsvēra, ka Rīgas galotņu sanāksmē ir jādod skaidri signāli par to, ka NATO atvērto durvju politika joprojām ir aktuāla, ka valstīm, kas vēlas panākt dalību sanāksmē un atbilst tās kritērijiem, ir jāsaņem konkrēta perspektīva ciešākai sadarbībai, kā arī dalības rīcības plāni.
Sarunā liela uzmanība tika pievērsta arī Baltijas jūras reģiona infrastruktūras un attīstības projektiem, kā arī Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Runājot par projekta Rail-Baltica nākotni, prezidente atzina, ka Latvija ir priecīga par to, ka ir jau panākta zināma izpēte par šī projekta nākotni, ko ir veikusi viena no Dānijas kompānijām ar ES atbalstu. Taču Latvija nav gandarīta ar rezultātiem, jo vēlas no projekta skaidru mērķi – ātru dzelzceļa savienojumu no Eiropas dienvidu reģioniem uz ziemeļiem, kas būtu dzelzceļu sliežu ziņā savietojami, savukārt neizjaukt to dzelzceļu savienojumu, kas reģionam ir ar valstīm uz austrumiem, kuros ir citi dzelzceļa parametri.
Tāpat liela vērība tika veltīta ES enerģētikas politikas jautājumiem. Trīs prezidenti detalizēti pārrunāja trīs Baltijas valstu un Polijas nostādnes uzsverot, ka četras valstis vēlas panākt ilgtermiņa ES enerģētikas redzējumu, kurā tiktu ņemta vērā arī Baltijas valstu un Polijas balss.
Sarunu laikā prezidenti pārrunāja triju Baltijas valstu un Polijas iesaisti ES kaimiņattiecību iniciatīvā, atzīmējot, ka tās arī turpmāk sniegs savu pieredzi reformu demokratizācijas jautājumā Gruzijai, Moldovai, Ukrainai un citiem, kas vēlas panākt savu valstu tuvināšanos Eiroatlantisko vērtību telpai.
Prezidente pateicās Igaunijas, Lietuvas un Polijas kolēģiem par viņu veikto atbalstu prezidentes kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Viņa atzīmēja, ka kandidatūra ir simboliski pievērsusi lielu uzmanību pasaulē par nepieciešamību ANO panākt reformas tās efektīvākā darbībā. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis ir daudz ieguvušas izvirzot prezidentes kandidatūru, jo ir bijis iespējams daudz plašāk paust savu viedokli par ANO reformu jautājumiem.