Šodien Rīgas pilī notika kārtējā triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās. Tās laikā galvenie sarunu temati bija reģiona enerģētikas un Eiropas Savienības nākotnes jautājumi, ES Kaimiņu politika, migrācijas un darba tirgus situācija Baltijas valstīs, kā arī lieljaudas akadēmiskā interneta tīkla izveide Baltijas valstīs.
Pēc tikšanās Vaira Vīķe-Freiberga, Tomass Hendriks Ilvess un Valds Adamkus atklāja igauņu-latviešu, latviešu-lietuviešu un lietuviešu-latviešu tiešsaistes vārdnīcas, kas būs brīvi pieejamas internetā.
Uzrunājot klātesošos, V.Vīķe-Freiberga teica:
„Vēlos pateikties visiem, kas ir piedalījušies šo vārdnīcu veidošanā. Tas ir bijis ļoti daudzu gadu darbs, un, es domāju, darīts no sirds. Es ļoti priecājos, ka šis ilggadējais projekts šobrīd ir nonācis tik tālu, ka redzam tā rezultātus. Ir ļoti būtiski, lai mums būtu iespēja sazināties savā starpā ne tikai ar citu valodu starpniecību, bet arī tiešā veidā. Ne visi mēs varēsim iemācīties savu kaimiņu valodu pilnībā, bet es domāju, ka katrs latvietis būtu priecīgs iemācīties dažus teikumus, lai, piemēram, izmantojot lauku tūrisma iespējas kaimiņu zemēs, varētu pateikt draudzīgu vārdu arī tās zemes valodā, vai tā būtu lietuviešu vai igauņu valoda. Manuprāt, šādi žesti ļoti veicina savstarpējo cieņu un saprašanos.
Man personiski ir īpašs prieks par to, ka šis projekts rod savu vainagojumu tieši tagad, šajā datumā, jo man pēc š.g. 7. jūlija (07.07.07.) būs tagad izdevība atgriezties arī pie saviem zinātniskajiem darbiem. Un es ļoti priecājos par to, ka, mēģinot tuvāk iepazīties ar igauņu regilaul vai lietuviešu dainos, man būs iespējams arī censties izprast teksta oriģinālu, raugoties uz katru vārdu atsevišķi ar vārdnīcas palīdzību, ne tikai izmantojot starpnieku valodas un skaidrojumus.
Šis ir paraugs tam, kā mēs topam saslēgti kopējos tīklos, izmantojot modernās tehnoloģijas. Mums tagad ir jādomā par to, kā nākotnē Latvija, Igaunija un Lietuva varētu vispirms tikt savienotas kopējā akadēmiskā tīklā, kur mums būtu iespējams pieslēgties visiem tiem informācijas resursiem akadēmiskā jomā, kādi jau pastāv starp daudzām Eiropas Savienības valstīm. Mēs kā prezidenti runājām par mūsu valstu enerģētisko, ekonomisko un citādu neatkarību un sadarbošanās spējām, bet arī vispārējās akadēmiskās zināšanu lietās šie elektroniskie modernie tīkli un savienojumi ir ļoti būtiski. Un es novēlu, lai nākotnē arī tos mums izdodas pilnveidot kā projektus un mēs būtu pilnībā pieslēgti visiem tiem zināšanu krājumiem, kas ir citur Eiropā, un lai viņiem ir arī pieejamas mūsu informatizētās datu bāzes.”
Akadēmiķis Jānis Stradiņš visiem trim Baltijas valstu prezidentiem pasniedza Cicerona balvas par Baltijas valstu iespēju un sasniegumu veicināšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.
Pateicoties par balvu, Valsts prezidente teica:
„Es vēlētos pateikties žūrijai par šo man un abiem maniem kolēģiem (Igaunijas un Lietuvas prezidentiem) izrādīto godu. Tas ir ļoti aizkustinoši, tikt šādā netiešā veidā saistītam ar šī nemirstīgā oratora un domātāja vārdu. Es vēlētos izmantot izdevību, lai izteiktu savu apbrīnu un pateicību arī prezidentam T.H. Ilvesam par to, ka viņš ne tikai tagad, stājoties prezidenta amatā, ne tikai savā darbībā kā Igaunijas ārlietu ministrs, bet jau daudzus gadus iepriekš, atrodoties trimdā, ir darījis, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību un sapratni visu trīs Baltijas tautu zinātnieku starpā savā darbībā „The Association for the Advancement of Baltic Studies” Ziemeļamerikā un it īpaši kā redaktors šīs baltu studiju apvienības veidotajam zinātniskās periodikas žurnālam „Journal of Baltic Sudies”. Tā bija būtiska platforma, kurā humanitāro un sabiedrisko zinātņu pārstāvji, gan baltu tautu izcelsmes, gan citi speciālisti varēja darīt pieejamus savus pētījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstīm, atsevišķi vai kopīgi, visos iespējamos humanitāro un sociālo zinātņu laukos, vai tā būtu vēsture, politika, literatūra, valodniecība. Tas ir bijis ļoti nopietns ieguldījums mūsu visu trīs valstu atpazīstamībā, arī tas, ka šis „Journal of Baltic Sudies” bija izvietots ne tikvien Amerikā un Kanādā, bet arī daudzās citās valstīs kā informācija, kas ir pieejama speciālistiem un varēja atspēkot to, kas bija tajā brīdī propagandas publikācijas un nāca no Padomju Savienības. Es novēlu prezidentam Ilvesam daudzus veiksmīgus darba gadus, kā prezidentam turpinot sekmēt šo savas zemes un līdz ar to arī savu kaimiņzemju atpazīstamību pasaulē.
Prezidents V.Adamkus ir cilvēks, kas ir bijis kā tilts starp Ziemeļamerikas un Eiropas kontinentu savas plašās pieredzes dēļ, kas viņam atļāva arī lielā mērā piedalīties kā domu veidotājam tajā garajā un grūtajā procesā, kas noveda pie visu trīs mūsu valstu uzņemšanas NATO aliansē. Mēs visi pie tā esam strādājuši un līdzdarbojušies, bet skaidrs, ka prezidenta Adamkus pieredzei un kontaktiem šeit bija ļoti nozīmīga loma. Tāpat mēs visi ļoti augstu novērtējam viņa interesi, enerģiju un prasmi, cenšoties būt par atbalstītāju un vidutāju jautājumos, kas skar Ukrainas ceļu uz tālāku demokrātijas un stabilitātes izveidošanu savā zemē un citās valstīs. Ne velti prezidents Adamkus ir ieguvis tik augstu popularitāti savā tautā. Man ir bijis prieks ar viņu sadarboties visus savus prezidentūras gadus, un tagad, atvadoties šajā forumā kā Latvijas prezidente, es vēlētos ļoti draudzīgā veidā un ar humoru veltīt prezidentam Adamkum parafrāzi no kādas labi pazīstamas latviešu tautasdziesmas:
Valdas, manu veco brāli,
Tu par mani vecākais;
Es atnācu, tev’ atradu,
Es aiziešu, tu paliksi.
Un tas ir domāts tieši senioritātes nozīmē, jo, kā jūs zināt, diplomātiskā korpusā dekāns ir pelnījis īpašu cieņu, jo viņam ir tā ilgākā pieredze. Tā nu ir sanācis, ka prezidents Adamkus tiešām ir dekāns visu trīs Baltijas valstu prezidentu vidū, un es novēlu viņam vēl daudzus sekmīgas darbības gadus.”