Šodien Viļņā notika triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās, pārrunājot turpmākās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas sadarbības jautājumus trīspusējā un daudzpusējā perspektīvā. Prezidente pauda gandarījumu, ka ir atsākušās regulārās Baltijas valstu prezidentu tikšanās, uzsverot, ka šobrīd sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir pārgājusi jaunā kvalitātē – visas trīs valstis ir kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm, un tieši šādā jaunā attiecību līmenī ir skatāma turpmākā sadarbība. Prezidenti vienojās turpināt aktīvas savstarpējās konsultācijas, kā arī apspriedās par svarīgākajiem ES nākotnes jautājumiem, arī par ES un Krievijas dialogu. Pārrunājot ES kaimiņu iniciatīvas aktualitātes, tika apspriesta šī brīža situācija Ukrainā. Prezidente pauda uzskatu, ka Ukrainas iedzīvotāji ir pelnījuši brīvas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, ievēlot savas valsts nākamo vadītāju. Trīs prezidenti vienojās, ka turpinās sekot situācijai Ukrainā un arī izteica pārliecību, ka ES ir jānāk ar vienotu un noteiktu pozīciju šajā jautājumā.
Tika apspriesta triju Baltijas valstu turpmākā enerģētikas jomas sadarbība, kā vienu no būtiskiem jautājumiem izvirzot vienota enerģētiskā loka izveidi.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, vai triju Baltijas valstu prezidenti pieņems ielūgumu apmeklēt nākamā gada maijā Maskavu, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm 1945.gada maijs vēl nenozīmēja Otrā pasaules kara beigas. Viņa sacīja, ka ir ielūgusi pārējo Baltijas valstu prezidentus nākamā gada 4.maijā – Latvijas neatkarības atgūšanas 15. gadskārtā – apmeklēt Rīgu, jo tieši šajā dienā Latvija atguva neatkarību, un ar šo dienu noslēdzās Otrais pasaules karš, tā radītie okupācijas gadi Latvijā.