Andris Bērziņš un Ilhams Alijevs pauda vienotu pārliecību par to, ka abu valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbība dažādās starptautiskās organizācijās ir ļoti labas, savstarpēji atbalstošas un nozīmīgas, par ko liecina arī šī vizīte augstākajā līmenī. Vienlaikus prezidenti pauda viedokli, ka ekonomiskā sadarbība varētu būt daudz aktīvāka, ko no esošās vizītes sagaida abas pirmās amatpersonas. Valsts prezidents atklāja, ka Latvijas uzņēmēju interese par vizīti Azerbaidžānā bijusi ļoti liela, par ko liecina arī apjomīgā biznesa delegācija. Savukārt Azerbaidžānas Republikas prezidents atzina, ka Azerbaidžāna ir ļoti ieinteresēta investēt ne tikai savā reģionā, bet arī Eiropas Savienības valstīs, īpaši izceļot sadarbības nozīmi enerģētikas un transporta jomā, kas būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā Azerbaidžānai.
„Azerbaidžānas tirgus aug, pieprasījums arī aug, interese par Latvijas produktiem ir ļoti liela. Savukārt Azerbaidžāna meklē jaunus tirgus un jaunas iespējas investēt tieši transporta jomā,” sarunā uzsvēra Ilhams Alijevs. Paplašinot prezidenta pausto viedokli, no Azerbaidžānas puses tika atklāts, ka Latvijai vizītes gaitā iesniegts tālejošas sadarbības piedāvājums avio pārvadājumu jomā, kas skar gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus un paredzētu arī investīcijas lidostas „Rīga” infrastruktūrā.
„Latvija vērtē Azerbaidžānu kā uzticamu un ļoti nozīmīgu partneri Dienvidkaukāza reģionā. Drīz apritēs 20 gadi, kopš starp mūsu valstīm ir nodibinātas diplomātiskās attiecības. No šāda skatupunkta raugoties, varam teikt, ka ir sasniegts ļoti liels kritiskais potenciāls, lai mūsu ekonomiskās attiecības strauji paplašinātos ne tikai ekonomikā, bet arī izglītībā un kultūras jomā. Tāpat mēs esam gatavi piedāvāt savu pieredzi sociālās aizsardzības sistēmas veidošanā, robežapsardzībā, narkotiku apkarošanā,” preses konferencē atzina Andris Bērziņš. Valsts prezidents piebilda, ka ar aviāciju saistītā transporta attīstība abām valstīm ir savstarpēji nozīmīga, jo īpaši Latvijai kā valstij, kas vēlas nostiprināties reģionā kā tranzīta centrs.
Vienlaikus Azerbaidžānas prezidents pauda pārliecību, ka Azerbaidžāna tuvāko desmitgažu laikā kļūs par nozīmīgu Eiropas Savienības valstu partneri enerģētikas jomā, jo īpaši dabasgāzes piegādēs, kas ir nozīmīgas arī Latvijai, diversificējot piegādātāju loku. Ilhams Alijevs uzsvēra, ka jau šobrīd Azerbaidžānā ir 2,6 triljoni kubikmetru gāzes rezervju, kas varētu vēl pieaugt. „Esmu pārliecināts, ka šīs vizītes rezultāti būs ļoti pozitīvi,” delegāciju sarunās teica Azerbaidžānas prezidents.
Pārrunājot abu valstu veiksmīgo sadarbību starptautiskajās organizācijās, īpaši tika izcelta NATO sadarbības nozīme, kurā Azerbaidžāna aktīvi iesaistās avio pārvadājumos uz Afganistānu, tādējādi atbalstot NATO veiktās operācijas šajā valstī un uzsverot, ka ir gatava šo sadarbību turpināt arī pēc 2014.gada. Savukārt attiecībā uz sadarbību ar ES valstīm no Azerbaidžānas prezidents ļoti pozitīvi vērtēja Latvijas centienus attīstīt Austrumu partnerības politiku un vienlaikus atbalstu individuālai pieejai sadarbībai ar katru Austrumu partnerības valsti. Latvijas puse solīja šo politiku īpaši iniciēt arī Latvijas prezidentūras laikā ES 2015.gadā.
No Azerbaidžānas puses tika uzsvērta arī interese par bezvīzu režīma ieviešanu ar ES valstīm, kas Azerbaidžānas pilsoņiem ļautu brīvu ceļošanas iespēju ne tikai uz austrumiem, bet arī rietumiem. Sarunas gaitā Azerbaidžānas prezidents vairākkārt uzsvēra, ka Azerbaidžāna ir valsts, kura pratusi vienlīdz veiksmīgi sadarboties gan ar austrumiem, gan rietumiem, izmantojot savu ģeogrāfisko un vēsturisko potenciālu.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents A.Bērziņš īpaši izcēla azerbaidžāņu kopienas aktivitātes un pozitīvo ieguldījumu Latvijas sabiedrības dzīvē, kam par apliecinājumu ir arī azerbaidžāņu tautieša Romāna Alijeva darbs Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvajā padomē un šīs padomes vadība.
Valsts prezidenta uzaicināja Azerbaidžānas Republikas prezidentu apmeklēt Latviju 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Azerbaidžānas Republikas prezidents pateicās par uzaicinājumu un apliecināja arī Baku gatavību dalīties savā iepriekšējā pieredzē, kad Baku bija Āzijas kultūras galvaspilsēta.