Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien kopā ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu apmeklēja Igaunijas pilsētu Vīlandi un tikās ar vietējo inteliģenci un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Prezidente, uzrunājot auditoriju, sacīja, ka 14.septembrī katram Igaunijas iedzīvotājam būs iespēja ierakstīt savu vārdu vēsturē un Latvijas iedzīvotāji to darīs 20.septembrī, balsojot par savu nākotni un valsts attīstību. Abi prezidenti atzīmēja, ka pārāk bieži vēsture ir tikusi rakstīta uz abu tautu rēķina, un tagad, kad abas tautas ir brīvas, tās pilsoņiem ir iespēja izvēlēties un lemt par savu nākotni pašiem.
“Brīvība uzliek lielu atbildības nastu, bet es pievienojos Igaunijas prezidentam A.Rītelam ar aicinājumu, lai jūs izdarītu saprātīgu izvēli. Esmu pārliecināta, ka gan igauņi, gan latvieši izdarīs pareizo izvēli un plecu pie pleca kā brālis ar brāli veidos savu nākotni Eiropas Savienībā (ES),”sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Vīlandes iedzīvotāji vēlējās uzzināt no Latvijas prezidentes, kādas balsis izskan Latvijā par un pret ES un par ko cilvēki ir visvairāk nobažījušies. Prezidente sacīja, ka izskan visdažādākie viedokļi un starp eiroskeptiķiem ir sastopami arī visai neloģiski argumenti, kā piemēram ir cilvēki, kas raksta prezidentei, ka nebalsos par ES tikai tāpēc, ka viņi nav apsveikti no prezidentes puses dzimšanas dienā, citi raksta, ka pensijas ir par zemu, tāpēc balsos pret ES, lai gan tas ir katras valsts iekšējs jautājums un dzīves līmeņa jautājums, kuru pacelt, pēc prezidentes pārliecības, ir iespējams tikai esot ES. Viņa aicināja iedzīvotājus gan Latvijā, gan Igaunijā, ja viņiem vēl nav skaidrs, kā balsot, izmantot atlikušās dienās līdz tautas nobalsošanai, lai painteresētos par viņus interesējošiem jautājumiem, jo lēmums par nākotni ir svarīgs un tam ir tālejošas sekas. Viņa arī sacīja, ka Latvijā viens no nepamatotiem argumentiem eiroskeptiķiem ir tas, ka Latvija vēl nav gatava dzīvei ES. Prezidente atzīmēja, ka šim slēdzienam nav pamata, jo ES ir vairāku gadu garumā izvērtējusi gan Latvijas, gan Igaunijas attīstību ekonomikā – abas valstis ir konkurētspējīgas, –un iestāšanās ES attīstību paātrinās, tas būs iespējams arī izmantojot fondus, kas būs pieejami tikai iestāšanās gadījumā.
Abiem prezidentiem tika jautāts arī par to, kā tiks apsaimniekoti resursi, kas atvēlēti dažādiem reģionāliem projektiem. Latvijas prezidente uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šie projekti tiktu izvērtēti pēc visiem zināmām mērauklām, un šiem izvērtējumiem ir jābūt publiski zināmiem. Viņa arī uzsvēra, ka ES valstīm ir ļoti liela pieredze ar naudas dalīšanu un cilvēciskām vājībām, kas var stāties ceļā taisnīgai naudas sadalei, tāpēc zināma birokrātija ir attaisnojama, jo kalpo par drošības tīklu, kas garantē, ka nauda netiek nelietīgi izmantota.
Prezidente atzīmēja, ka abās valstīs – gan Latvijā, gan Igaunijā – ir sastopamas bailes pieņemt lēmumu par savu nākotni un pieņemt šī lēmuma konsekvences, jo “ja izrādās, ka šis lēmums nav pareizais, ko tad darīt?” Atbildot uz šo jautājumu, viņa sacīja, ka ļaudis Igaunijā un Latvijā nedrīkst dzīvot ilūzijās, ka kaut kas mainīsies attiecībās ar ES. “Mēs esam izpildījuši visus kritērijus, lai būtu ES. Tie ir spēkā katrai valstij un mēs esam tos piepildījuši, tātad mēs jau esam gatavi dzīvei ES, nevis kā Bulgārija un Rumānija, kas uz to vēl tikai tiecas,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente arī atzinīgi novērtēja to, ka drīzumā Latvijā un Igaunijā vizītē ieradīsies Somijas prezidente Tarja Halonena. “Somija ir samērā nesen iestājusies ES un es domāju, ka Latvijas cilvēkiem būtu interesanti uzzināt, ar kādām grūtībām Somija ir saskārusies pēc iestāšanās ES, kā tā ir panākusi tik strauju attīstību pēc dalības ES. Es domāju, ka somu pieredze latviešiem var šķist pragmatiska un ticama,” atzīmēja Latvijas prezidente.