Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Kongresu namā tikās ar UNESCO Izpildpadomes vadītāju Hansu Vredi (H.Wrede) un UNESCO ģenerālsekretāra vietnieku kultūras jomā Muniru Bušenaki (Mounir Bouchenaki), kā arī UNESCO Latvijas vadību un kultūras ministrijas Valsts sekretāru Danielu Pavļutu.
UNESCO pārstāvji sarunā augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanā un starptautiskā foruma “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana: jaunatne, izglītība un attīstība” rīkošanā. H.Vrede un M.Bušenaki pateicās prezidentei – foruma goda patronesei – par runā precīzi un dziļi akcentētajām problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem UNESCO saskaras nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Prezidente tika aicināta arī piedalīties UNESCO 60.dibināšanas gadskārtas ģenerālajā konferencē š.g.oktobrī, lai runātu par visai pasaulei būtiskiem nemateriālās kultūras pārmantojamības jautājumiem, kā arī Latvijas pieredzi. Pateicība no UNESCO puses Latvijai tikai izteikta arī par to, ka tā ir bijusi viena no pirmajām valstīm, kas ratificējusi konvenciju par nemateriālo kultūras mantojumu, kā arī nacionālajā likumdošanā ir pievērsusies šiem jautājumiem, radot Dziesmu svētku likumu. UNESCO pārstāvji arī atzinīgi izteicās par Latvijas aktīvo dalību UNESCO Irākas kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas programmā.
Izglītība ir atslēga kultūras mantojuma turpinātībai un nemitīgai bagātināšanai cauri paaudzēm - bija vienisprātis tikšanās dalībnieki. Prezidente uzsvēra folkloras tradīciju kopšanu kā būtisku sabiedrības sociālās veselības aspektu, jo “tie, kas dzied, dejo, piekopj dažādu amatu prasmes, daudz vieglāk atrod savu ceļu dzīvē un iekļaujas sabiedrībā, necieš no bezdarba un sociāli nelabvēlīga dzīvesveida, tāpēc kultūras tradīciju jautājumam ir jābūt ne vien kultūras un izglītības ministriju pārziņā, bet arī labklājības un veselības ministriju uzmanības lokā”.
Runājot par šobrīd Rīgā noritošajiem IX Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, V.Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka arī latvieši trimdā Latvijas okupācijas laikā ir Monreālā nodibinājuši klaidā dzīvojošo jauniešu dziesmu svētku tradīciju, kas turpinājusies vairāku desmitu gadu gaitā.
Informējot par UNESCO aktivitātēm kultūru dialoga veicināšanā, tika apspriesti jautājumi par organizācijas lomu iecietības, saticības, tautu, reliģiju un kultūru samierināšanas veicināšanā vairākos šajā ziņā “karstajos” reģionos pasaulē.