Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien valsts vizītes ietvaros Ļubļanā tikās ar Slovēnijas prezidentu Milanu Kučanu (Milan Kučan).
Abi prezidenti sarunā atzīmēja, ka abām valstīm ir daudz kopīga gan vēsturē, gan šodienas mērķos un nākotnē. M.Kučans atcerējās savu jauko vizīti Rīgā 2000.gadā un uzsvēra, ka šobrīd abām valstīm ir absolūti svarīgi vienot pūliņus savu mērķu īstenošanā. Abi prezidenti vienojās par to, ka šobrīd, kad valstis ieiet zināmā finiša taisnē Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas sarunās, ir būtiski nepieciešamība apvienot pūliņus un solidarizēties kandidātvalstu interešu aizstāvībā īpaši ES, protams, arī NATO. Prezidente atzīmēja, ka šī brīža attiecības liecina par to, ka ģeogrāfiskā distance nav barjera savstarpējai izpratnei un sadarbībai. Prezidenti runāja par to, ka šodienas jaunajā Eiropā ir nepieciešams, lai arī kandidātvalstu balsis tiktu vienlīdz sadzirdētas, tā kā šobrīd tiek pieņemti daudzi tādi lēmumi, kas ilglaicīgi noteiks jaunās Eiropas nākotni. Prezidente arī atzīmēja, ka ES lēmumu pieņemšanas procesam jābūt pēc iespējas caurspīdīgākam, lai arī kandidātvalstīm būtu iespējas gan sekot līdzi, gan arī piedalīties šo lēmumu pieņemšanas procesā.
Prezidente vēlreiz apsveica Slovēniju ar to, ka tās pārstāvis ir ievēlēts Eiropas Konventa prezidijā un atzīmēja, ka tas arī apliecina kandidātvalstu solidaritāti šajā jautājumā par dalībvalstu un kandidātvlastu dialoga veidošanu.
“Eiropas Konventa darbība šobrīd ir vienlīdz svarīga gan Latvijai, gan Slovēnijai,” atzīmēja Milans Kučans. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai konvents izveidotos par efektīvu instrumentu ne tikai formālu padomi. Konventa ietvaros jātiek uzklausītiem arī kandidātvalstu viedokļiem. Abi prezidenti runāja par to, kāda būs Eiropas kontinenta loma nākotnes pasaulē. Jau šobrīd Eiropa veidojas tikai par vienu no t.s. civilizāciju asīm, un ir nepieciešams gan ekonomiskajā, gan drošības jomā noteikt Eiropas nākotnes lomu.
Tika runāts arī par darba spēka plūsmu, lauksaimniecības jautājumiem, kā arī citām jūtīgām tēmām, kas šobrīd ir degpunktā ES-ā. Abas puses vēlreiz apņēmās ministru un citu institūciju līmenī apmainīties ar informāciju kā norit šīs pēdējās iestāšanās sarunu sadaļas un kā valstis aizsargā savas intereses, ar mērķi, lai nākotnē kandidātvalstis nebūtu zemāka līmeņa lomā jaunajā Eiropā, bet lai tās vienlīdzīgi varētu stāvēt blakus jau esošajām dalībvalstīm.
Abas puses bija vienisprātis, ka nacionālā identitāte un t.s. eiropieša identitāte nav viena otrai pretim stāvošas, bet var papildināt viena otru, tikai rūpīgi jāskatās, kādas iespējas tiek garantētas jaunajā Eiropā nacionālo identitāšu attīstībai.
Prezidente uzsvēra, ka drošības sfērā šobrīd neviens cilvēks pasaulē nevar justies kā vientuļa sala un neviena valsts nevar justies kā vientuļa drošības sala. Šāda ilūzija par vientuļu drošības salu šobrīd pasaulē vairs nevar eksistēt, un šodienas realitāte pierāda tikai to, ka kopīgiem pūliņiem ir iespējams garantēt drošību, vai tā būs vides, aizsardzības jomā vai kā citādi. M.Kučans atzīmēja, ka tā ir arī Slovēnijas pārliecība un novelēja Latvijai sasniegt to pašu, ko Slovēnija vēlas sev, proti, iestāšanos ES un NATO.
Sabiedrības attieksme pret ES un NATO ir viens no aktuāliem sarunu tematiem. M. Kučans konstatēja, ka šobrīd pastāv zināma spoguļattēla situācija par sabiedrības atbalstu ES un NATO abās valstīs. Latvijai ir lielāks atbalsts no sabiedrības puses NATO, bet Slovēnijā ir otrādi – atbalsts ES-ai ir lielāks un ne tik liels – NATO.
Šodien notika arī atsevišķas delegāciju sarunas, kuras vadīja abu valstu aizsardzības ministri. No Slovēnijas puses aizsardzības ministrs Antons Grizalds (Anton Grizald), no Latvijas puses Ģirts Valdis Kristovskis. Abas puses runāja par to, cik šobrīd aktuāla kļūst reģionālā sadarbība drošības projektos. Slovēnijas ārlietu ministrs informēja par sadarbību ar Balkānu reģiona valstīm un Ģ.V.Kristovskis - par Baltijas valstu sadarbību. Abi ministri secināja, ka valstis ir partneres nevis sāncenses Eiropas un transatlantiskajā drošībā.