Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien, uzsākot valsts vizīti Maltā, tikās ar Maltas prezidentu Gvido de Marko (Guido de Marco) un nolika vainagu pie Kara memoriāla. Valsts prezidentes valsts vizīte Maltā notiek ļoti svarīgā brīdī, kad Eiropa svin savu apvienošanos.
Sarunas laikā ar Maltas prezidentu tika uzsvērta Eiropas vienotības ideja un abu valstu iespējas tuvāk iepazīt vienai otru un ciešāk sadarboties vairākās nozarēs. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Eiropa šobrīd ir apvienota un ir jāstiprina eiropiešu kopējā apziņa, kuras pamatā ir kopējais kultūrvēsturiskais mantojums.
G. de Marko, kurš ir bijis Latvijā 1986.gadā, kad tā vēl bija kontrolēta Padomju Savienības teritorija, ar lielu gandarījumu sveica Latviju ar tās ļoti veiksmīgajām reformām un Baltijas valstu atgūto neatkarību.
Maltas prezidents apliecināja savas valsts interesi sadarbībā ar Latviju. Sarunā tika uzsvērts, ka abām valstīm ir pieredze tranzīta jomā. Latvijai un Maltai, atrodoties katrai savā Eiropas pusē, tā tomēr ir vērtīga pieredze, kurā abas valstis var dalīties. Latvijas prezidente pēc tikšanās ar Maltas prezidentu presei sacīja, ka tranzīta joma, tūrisms un kultūra ir tie stūrakmeņi, uz kuriem varētu balstīt Latvijas un Maltas turpmāko sadarbības dialogu.
Prezidente atzīmēja, ka vizītē viņu pavada kultūras ministre, un, tā kā Malta ir ļoti veiksmīgs piemērs tam, kā kultūra var kļūt par nopietnu ekonomikas sastāvdaļu, tad perspektīvi ir abu valstu tālākie kontakti šajā jomā.
Latvijas un Maltas prezidenti dalījās skatījumā par Baltijas jūras reģiona un Vidusjūras reģiona aktualitātēm un attīstības iespējām. Prezidente informēja par Baltijas valstu ciešo sadarbību ar Ziemeļvalstīm un par Baltijas jūras reģiona kopējām nākotnes iespējām, kur viena no svarīgām sadaļām ir dialogs ar Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm. Viņa akcentēja, ka Latvijai ir vērtīga pieredze, ko tā ir guvusi reformu gaitā un eiroiintegrācijas procesā, kuru tā ir gatava nodot tālāk tām valstīm, kas ir ES kaimiņvalstis. Maltas prezidents stāstīja V.Vīķe-Freibergai par Maltas ceļu uz ES, kas ir prasījis 14 gadus, un Latvija šajā ziņā, pēc Maltas prezidenta domām, ir sekmīgs piemērs ātrām reformām un mērķtiecīgai valsts attīstībai.
Maltas prezidents atzīmēja, ka Vidusjūras reģionā šobrīd ir zināmi izaicinājumi, kas ir jārisina, un Eiropas apvienošanās var tam palīdzēt. G.de Marko stāstīja V.Vīķei-Freibergai par Maltas dialogu ar Ziemeļāfrikas valstīm un Tuvo Austrumu kaimiņiem, apsveicot Lībijas valsts vadītāja Muamara Kadafi lēmumu apturēt masu iznīcināšanas ieroču programmu.
Abi prezidenti sarunās sacīja, ka Latvija un Malta ir arī zināms vienotības simbols tam Eiropas vienotības tiltam, ko ir radījušas tautas nobalsošanas nākamajās ES valstīs. Kā zināms, Maltas iedzīvotāji bija pirmie, kas balsoja par savas valsts dalību ES, bet Latvija noslēdza šo referenduma procesu 10 ES kandidātvalstīs.