Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma šodien valsts vizīti Latvijā uzsāka Maltas Republikas prezidents Edvards Feneks-Adami (H.E.Dr.Edward Fenech-Adami) ar dzīvesbiedri Mēriju Feneku-Adami (Mary Fenech-Adami).
Abu prezidentu sarunās prezidentu sarunās V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu par vēsturisku brīdi Latvijas un Maltas attiecībās, pirmo reizi mūsu zemē uzņemot Maltas prezidentu, kas būtiski papildinās jau aizsāktās sadarbības iniciatīvas pēc Valsts prezidentes valsts vizītes Maltā 2004.gadā.
V.Vīķe-Freiberga un E.Feneks-Adami bija vienisprātis par to, ka abu valstu sadarbībā ir daudzsološas perspektīvas gan ES jautājumos, gan divpusējo kontaktu paplašināšanā. Tika atzīmēts, ka abu valstu vēsturēs saskatāmi līdzīgi notikumi, kas norūdījuši to tautas, radījuši sīkstu identitātes apziņu, bet tajā pašā laikā atvērtību nemitīgām pārmaiņām, kas var būt noderīga kvalitāte ES pārmaiņu procesos. Prezidente izteica gandarījumu par to, ka Maltas prezidentu pavada uzņēmēju delegācija, un paveras iespējas tālākiem kontaktiem gan tūrisma un infrastruktūras, gan finanšu sektorā. Jāpiemin, ka E.Feneka-Adami delegācijā ir Maltas ārlietu ministrs Maikls Frendo (The Hon Dr. Michael Frendo), kā arī Maltas Tūrisma pārvaldes priekšsēdētājs, Maltas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības kameras prezidents, Rūpniecības federācijas prezidents, Viesnīcu un restorānu asociācijas vecākais viceprezidents, “Air Malta Plc” direktors un 16 uzņēmēju delegācija.
Tika plaši iztirzāta ar ES nākotnes jautājumiem saistīta tematika, tajā skaitā ES kopējā konkurētspēja un ES dalībvalstu iespējas atrast savu ekonomisko nišu, ES Konstitucionālā līguma nākotne, kā arī izaicinājumi, ar ko valstīm jāsaskaras arvien spēcīgāk migrācijas un demogrāfijas jomās.
Runājot par dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas perspektīvām, prezidente izteica cerību, ka ES pakalpojumu decentralizācija pavērtu labas iespējas kā Maltai, tā Latvijai savas reģionālās nišas ieņemšanā. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka tā dēvētam “pārdomu brīdim” jautājumā par ES Konstitucionālo līgumu pašas ES attīstības un efektīvas funkcionēšanas labad būs jāatrod risinājumus, un visām dalībvalstīm šīs problēmas risināšanā būs jāizrāda politiskā griba.