Prezidente uzsvēra mazo valstu solidaritāti un savstarpējo atbalstu jaunajā Eiropā. Š.Gorens pauda Luksemburgas gatavību sniegt Latvijai pieredzi, ko viņa valsts guvusi ES, NATO integrācijas un valsts attīstības procesos kopš neatkarības iegūšanas 1939.gadā. “Jo vairāk mazo Eiropas valstu apzināsies, ka nav efektīvi vienām pašām mēģināt risināt šodienas izaicinājumus, jo labāka un stabilāka būs jaunās Eiropas nākotne,” sacīja ministrs. Abas puses vienojās par nepieciešamību Latvijai pārņemt Luksemburgas pieredzi ES administratīvās kapacitātes jautājumos.
Prezidente arī pauda pārliecību, ka ES, respektējot iespējamo jauno dalībvalstu intereses, gūs atrisinājumu tiem izaicinājumiem, ar kuriem tai jāsastopas, uzņemot jaunus dalībniekus.
Sarunās par ES un NATO mijiedarbību Š.Gorens pauda uzskatu, ka šodienas Eiropa pierāda valsts dalību abās organizācijas kā savstarpēji papildinošu un nepieciešamu. Viņš arī apliecināja prezidentei Luksemburgas atbalstu Latvijas dalībai abās starptautiskajās organizācijās, visai atzinīgi izsakoties par Baltijas ātro attīstību un Latvijas izaugsmes dinamisko perspektīvu.
Runājot par Latvijas šī gada uzdevumiem NATO Dalības Rīcības plānā, V.Vīķe-Freiberga skaidroja nepieciešamību nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu Latvijā, kā arī veikt nepieciešamos grozījumus Vēlēšanu likumā, kas noteiktu vienādas tiesības visiem pilsoņiem šī likuma priekšā. Ministrs ar izpratni uztvēra prezidentes sacīto un novēlēja Latvijai sekmes šo uzdevumu sasniegšanā.