Trešdien, 15.oktobrī notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Latvijas kristīgo reliģisko konfesiju vadītājiem. Tikšanās mērķis ir uzklausīt garīdznieku viedokli un argumentus par daļējas amnestijas piemērošanu notiesātajiem.
„Latvijas valsts svētku reizē tas būtu labas gribas, piedošanas un cerību akts, kas nepalielinās nedrošību Latvijas valstī, jo kā pierāda apžēlošanas process piedot, samazināt sodu, dot iespēju dažkārt ir daudz efektīvāk nekā vienkārši bargi sodīt,” uzskata Valsts prezidents.
Šā gada 8.oktobrī Valsts prezidents ir saņēmis Romas katoļu arhibīskapa kardināla Jāņa Pujāta, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstuli ar aicinājumu apsvērt ierobežotas amnestijas izsludināšanas iespēju saistībā ar Latvijas Republikas neatkarības 90.gadskārtu.
Lai uzklausītu iniciatīvas autoru domas par ierobežotas amnestijas izsludināšanas iespēju, Valsts prezidents aicinājis garīdzniekus uz tikšanos Rīgas pilī, kuras laikā pārrunātu vēstulē pausto viedokli par mūsu valsts sodu un cietumu sistēmas nepilnībām un noziedznieku labošanas iespējām. Savukārt, lai saņemtu objektīvu un vispusīgu informāciju par to ieslodzīto skaitu, uz kuru varētu attiekties Saeimas lēmums par amnestiju, Valsts prezidents ir nosūtījis vēstuli tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurā lūdz sniegt situācijas skaidrojumu un savu redzējumu par daļējas amnestijas piemērošanas iespējām.
Tā kā likumdošanas iniciatīva par amnestijas rosināšanu jau ir iesniegta Saeimā un saskaņā ar Satversmes 45.pantu, amnestija, atšķirībā no tiesībām apžēlot noziedzniekus, ir Saeimas kompetencē, tad vēl viena likumdošanas iniciatīva par šo jautājumu nav nepieciešama, uzskata Valsts prezidents.
Jāpiebilst, ka atbilstoši Satversmei Valsts prezidents apžēlo notiesātos. Gada laikā ir izskatīti 180 iesniegumu un apžēloti ir 22, no kuriem atkārtoti noziegumu izdarījuši divi. Vidējais iesnieguma izskatīšanas termiņš ir 7 mēneši. Apžēlošanas process skar katru notiesāto individuāli, bet amnestija ietver veselu notiesāto grupu atbrīvošanu.