Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 25.septembrī Kanādas galvaspilsētā Otavā parlamenta ēkā tikās ar Kanādas premjerministru Stefanu Hārperu (Stephen Harper), Senāta spīkeru Noelu Kinselu (Noel A.Kinsell) un Senāta Apakšpalātas spīkeru Pīteru Milikenu (Peter Milliken), uzsverot Latvijas un Kanādas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15 gados paveikto darbu abu valstu sadarbības veidošanā. Prezidente pateicās Kanādai par Latvijas inkorporācijas PSRS neatzīšanu, ātru diplomātisko attiecību atjaunošanu pēc neatkarības atjaunošanas, kā arī par atbalstu valsts demorkatizācijas gaitā. V.Vīķei-Freiberga, savukārt, no visu tikšanās dalībnieku puses tika pausta atzinība par ieguldīto darbu Kanādas zinātnes un sabiedrības attīstībā, savas valsts prasmīgā vadībā, kā arī augstu novērtēta Latvijas prezidentes kandidatūra uz ANO Ģenerālsekretāra amatu.
Sarunā ar premjerministru S.Hārperu tika pārrunāti veidi, kā attīstīt divpusējos ekonomiskos kontaktus un veicināt jauniešu apmaiņu. Šajā ziņā pozitīvi tika novērtēts Kanādas parlamentā parakstītais starpvaldību līgums (līgumu parakstīja Latvijas bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un Kanādas ārlietu ministrs Pīters Makkeijs (Peter MacKay), kas paredz atvieglot abu valstu jauniešu apmaiņu, kā arī Latvijas uzņēmēju delegācijas klātbūtne vizītē.
Apspriežoties par jautājumiem, kas saistīti ar vīzu režīmu starp Latviju un Kanādu, Kanādas premjerministrs informēja, ka valdības atbildīgās institūcijas rūpīgi seko šim jautājumam un ka Latvija ir tuvu visu to prasību galīgai izpildei, kas Kanādai ļautu ieviest bezvīzu režīmu ar Latviju.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta starptautiskās drošības jautājumiem, starptautiskajām miera misijām pasaulē un gaidāmajai NATO galotņu sanāksmei Rīgā š.g. novembra beigās. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka S.Hārpers ir gaidīts viesis Rīgā uz sanāksmi. Pēc S.Hārpera sacītā, kura valsts ir viena no būtiskākajām miera nodrošinātājām Afganistānā, Latvijas un pārējo Baltijas valstu ieguldījums misijā Afganistānā ir patiesi augstu novērtējams. Viņš arī izteica viedokli, ka Rīgas NATO galotņu sanāksmei būtu liela uzmanība jāpievērš Afganistānas mierīgas nākotnes veidošanai.
V.Vīķe-Freiberga un S.Hārpers pārrunāja Baltijas reģiona dinamisko attīstību, kā arī Baltijas valstu lomu Eiropas jauno demokrātiju atbalstīšanā, sniedzot savu sekmīgo reformu pieredzi Moldovai, Ukrainai, Gruzijai.