Vaira Vīķe-Freiberga

Klātesot Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili šodien Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi tika parakstīti trīs starpvaldību līgumi. (Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par sadarbību ekonomiskajā, rūpnieciskajā, zinātniskajā un tehniskajā jomās; Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību; Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par gaisa satiksmi.)

 

Prezidente, uzrunājot žurnālistus pēc tikšanās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, sacīja, ka bija ļoti priecīga un gandarītā šā gada maijā būt klāt Gruzijas Neatkarības dienā un redzēt to Gruzijas tautas entuziasmu, ar kādu tā raugās nākotnē un vēlas veikt reformas savā valstī. Prezidente uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var kalpot par motoru ES kaimiņattiecību iniciatīvas īstenošanai Kaukāza valstīs, un par to liecina līdzšinējā Latvijas sadarbība un palīdzība konsultāciju, ekspertu un pieredzes nodošanas līmenī Kaukāza valstīm, tajā skaitā Gruzijai. “Mēs vēlamies būt jūsu advokāts, palīgs un draugs Gruzijas reformu un tālākās demokratizācijas ceļā,” sacīja prezidente. “Kamēr ES “sakārto savu māju” pēc referendumiem par Eiropas konstitūciju un pārdomā ar tiem uzdevumiem, kas tai veicami, Gruzijai ir savs darbs, kas jādara, savas reformas, kas jāveic, lai stiprinātu eiropeiskās vērtības un standartus savā valstī,” teica Latvijas prezident. Tuvojoties ES un NATO Gruzijai vēl ir daudz īstenojamu uzdevumu, kas prasīs dažkārt sāpīgas reformas un ne tik viegli īstenojamus uzdevumus: “taču tas ir tā vērts, to varam sacīt no savas nesenās pieredzes, lai cik tas dažbrīd bijis grūti visas reformas ir atmaksājušās, jo Latvija šobrīd ir ES un NATO dalībvalsts.” Viņa atzīmēja, ka Latvija ir gatava Gruziju atbalstīt šajā eiropeizācijas ceļā un vienmēr veltīt uzmanību tam, lai no ES darbakārtības nenozustu jautājums par ES kaimiņattiecību iniciatīvu, par programmām un to konkrētu īstenošanu, tajā skaitā Kaukāza valstīs un Gruzijā. Viņa uzsvēra arī, ka reģiona tālākai stabilitātei un drošībai būtiski ir visu šeit valdošo konfliktu un nesaskaņu atrisinājumi. Prezidente izteica cerību, ka sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām izdosies Kaukāza reģionā atrisināt visus konfliktus: “Konflikti un nesaskaņas nedrīkst ilgt mūžīgi, tie nedrīkst būt konstanti, tiem ir jārod risinājums.”

 

Abu prezidentu sarunā Gruzijas pārstāvji pauda arī cerību, ka Latvijas investīcijas ienāks Gruzijā, un apliecināja patiesu Gruzijas atvērtību tālākiem uzņēmējdarbības kopprojektiem ar Latviju.