Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Parīzē, Elizejas pilī, stundu garā sarunā tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku (Jacques Chirac). Sarunas laikā tika pārrunātas jaunās Eiropas perspektīvas, aktuālie jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Konventu, Eiropas Savienības (ES) institucionālajām reformām un organizācijas paplašināšanos, kā arī NATO paplašināšanās un Irākas krīze.
Sarunā, kas noritēja ļoti draudzīgā un sirsnīgā atmosfērā, Ž.Širaks uzsvēra, ka Francija joprojām stingri atbalsta ES tālāko paplašināšanu un NATO paplašināšanu, kā arī uzskata, ka pēc 16. aprīļa, kad Atēnās kandidātvalstis parakstīs pirmsiestāšanās līgumu, tās faktiski jau kļūs par ES dalībpartnerēm. Abas puses runāja par jaunās Eiropas veidošanu, kurā vienlīdzīguma principam starp lielajām un mazajām valstīm ir viena no noteicošajām lomām. Ž.Širaks apliecināja, ka Francijas interesēs ir turpināt to sadarbības formu, kādu sešas ES dibinātājvalstis – 3 lielas un 3 mazākas valstis – jau ir iedibinājušas jau vairāk nekā pirms 50 gadiem. Abas puses bija vienisprātis, ka gan lielām, gan mazākām valstīm Eiropā ir jābūt vienādi sadzirdamām, un Francijas prezidents uzsvēra, ka Latvija var būt droša, ka ES tās balss būs sadzirdama un tiks uzklausīta.
Tika pārrunāta Eiropas Konventa loma jaunās Eiropas veidošanā un Valsts prezidente izteica Latvijas nostāju par to, ka tā nevēlētos, lai jautājumi, kas saistās ar jaunās Eiropas administrēšanas reformām tiktu izlemti pirms pilnīgas kandidātvalstu iesaistes ES. Francijas prezidents atzīmēja, ka arī Francijas interesēs nav sasteigt jautājumus, kas saistās ar ES prezidentūras nākotni un veidiem kā efektivizēt ES administrēšanas jautājumus.
ES kontekstā tika pārrunāts dialogs ar Krieviju. Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvija vēlas pragmatisku dialogu ar Krieviju, kas balstās uz brīvās tirdzniecības principiem. Ž.Širks uzsvēra, ka pēc 16.aprīļa būtībā arī Latvijas dialogs ar Krieviju kļūs par ES un Krievijas dialoga sastāvdaļu.
Pārrunājot divpusējās attiecības, abi prezidenti pauda gandarījumu par to, ka tās iet plašumā un paredzēja dinamisku abu valstu tālāko sadarbību. Tika uzsvērts, ka abu valstu starpā nav problēmu, bet ir interese izvērst dažāda līmeņa dialogu. Francijas prezidents atzīmēja, ka joprojām atceras “saulaino ziemeļu zemi”, kas viņu ir viesmīlīgi uzņēmusi un apliecināja, ka Francijas interese par Baltijas reģionu paliek spēkā un gūst vēl lielāku piepildījumu.
Pārrunājot Irākas krīzi, abas puses uzsvēra ANO lomu pēc kara Irākā, atzīmējot ka ANO varētu būt svarīga loma šajā situācijā. Prezidents atzīmēja, ka Francijai ir sava nostāja Irākas atbruņošanas jautājumā, kuru tā ir paudusi ANO Drošības padomē, bet Francija izprot NATO kandidātvalstu nostāju, jo tās ir rīkojušās raugoties no sava redzes punkta un vēsturiskās pieredzes. Ž.Širaks apliecināja, ka viedokļu atšķirības Irākas krīzes jautājumā nekādā mērā neietekmē un neietekmēs Latvijas un Francijas sadarbību un tālākās attiecības, tās joprojām ir draudzīgas un uz dziļāku sadarbību vērstas.