Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī rīkoja tikšanos ar finansu, ārlietu un akadēmisko aprindu ekspertiem – Žanetu Ozoliņu, Ilmāru Rimšēvicu, Indriķi Muižnieku, Aivi Roni, Ivaru Austeru, lai diskutētu par Davosas Pasaules ekonomikas forumā apspriestajām tendencēm globālajā politikā un ekonomikā saistībā ar Latvijas stratēģisko vietu un lomu globālajā konkurencē.
Sarunas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc stratēģiskās domas un analīzes saistībā ar valsts turpmāko attīstību un lomu pasaulē. Valsts prezidente sacīja, ka laikā, kad Latvija pēc dažiem mēnešiem kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, ir īpaši svarīgi formulēt turpmāko Latvijas stratēģisko virzību mūsdienu mainīgajā pasaulē. Pēc viņas teiktā, ir jāskata Latvijas attīstība kopējā Eiropas nākotnes kapacitātē, kā arī kā valsts lomu starp citiem pasaules spēlētājiem. Prezidente vērtēja valsts stratēģijas redzējumu kā būtisku priekšnoteikumu valsts efektīvai attīstībai un par instrumentu: “Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga cilvēcisko resursu un ideju mobilizēšana savas konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanai.”
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka ir gatava Valsts prezidenta institūcijas paspārnē veidot Stratēģiskās analīzes komisiju, kura varētu konsolidēt dažādu nozaru prātus savas valsts attīstības labā.
Viena no komisijas darbības misijām, atzīmēja V.Vīķe-Freiberga, ir vienot akadēmiskās un politiskās vides potenciālu, kā arī radīt diskusiju un argumentāciju forumu, kas kalpotu lēmumu pieņemšanai un būtu pamats jaunam dialoga līmenim par Latvijas vietu, lomu un iespējām pasaules procesos. “Domājot par Latvijas stratēģiju modernajā pasaulē, ir būtiski skatīt valsts ārpolitikas un iekšpolitikas kvalitātes mijiedarbībā. Spēcīgas būs tās valstis, kas sadzīvos ar pārmaiņām pasaulē. Latvijai ir jābūt aktīvai uz pasaules skatuves, jo tikai tā jaunajā pasaules kārtībā ir iespējams īstenot valsts politiku, kas nodrošina iedzīvotājiem labklājību un drošību un padara valsti redzamu pasaulē,” teica V.Vīķe-Freiberga.
Sanāksmes dalībnieki atzīmēja, ka būtiska vērtība šādas komisijas darbībā būtu starpnozaru ieguldījumam, esot vienisprātis, ka Latvijai ir jāienāk Eiropā un pasaulē ar savu pienesumu, radošo potenciālu. Ž.Ozoliņa atzīmēja, ka, apzinoties sevi kā aktīvu “centru”, vienlaikus tā būtu iespēja veicināt valsts pozitīvu atpazīstamību, reizē sekmējot tautas pašapziņu. A.Ronis sacīja, ka viens no turpmākajiem Latvijas uzdevumiem ir radīt valsts attīstības redzējumu, kas iesaistītu iedzīvotājus tā īstenošanā un būtu šķērslis tālākai “smadzeņu” noplūdei. Tāpat diplomāts kā būtisku uzsvēra nepieciešamību pēc aktīvas ideju un jēdzienu aprites starp Latviju un pasauli. I.Rimšēvics atzīmēja, ka jāstimulē cilvēku radošā potenciāla izmantošana valsts interešu labā un jārod pasaules piemēri šī mērķa īstenošanai. I.Austers runāja par sasaisti starp cilvēka uztveri un stratēģiskās domas attīstības nozīmību valsts izaugsmē. I.Muižnieks sacīja, ka zinātnes vide jau sen ir “izsalkusi” pēc iespējām sasaistīt savus pētījumus ar valsts attīstību.