Uzrunājot tiesnešus, Valsts prezidents Egils Levits sacīja:
“Apsveicu jūs ar tikko doto tiesneša zvērestu un pievienošanos Latvijas tiesnešu saimei!
Jūsu zvērests bija unikāls – pirmo reizi attālinātā režīmā. Tas nozīmē, ka mūsu valsts funkcionē. Mūsu valsts izpilda visus savus pienākums, uzdevumus un funkcijas arī ārkārtējā situācijā pandēmijas režīmā. Tas nozīmē, ka mēs nepieejam mūsu valstij, mūsu tieslietu sistēmai formāli, lai gan, protams, likumā nekas tamlīdzīgs nav paredzēts. Likumā nav teikts par “attālinātu zvērestu”, un līdz šim tas bija pašsaprotami, ka zvērests tika dots klātienē. Taču konstitucionālo orgānu vadītāju sanāksmē 2020. gada 23. martā – tātad, kad tikko Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija – mēs pieņēmām pamatprincipus un vadlīnijas, kā valsts konstitucionālajiem orgāniem ir jādarbojas ārkārtējā situācijā.
Tam, ka valsts nedrīkst darboties formāli, šis ir labs piemērs. Protams, ir arī vēl citi, piemēram, E-Saeimas, Ministru kabineta darbs, tāpat arī tiesas arvien vairāk izmanto attālinātu režīmu. Mēs redzam, ka valsts ir elastīga, un valsts piemērojas situācijai ar vienu mērķi – pildīt pēc būtības savus uzdevumus. Tas jāņem vērā arī jums savā ikdienas tiesneša darbā, jo mums Latvijā tiesību sistēmā ir viens netikums – formālisms jeb formāla pieeja tiesībām. Visbiežāk tas ir sastopams valsts pārvaldē, bet nereti tas ir arī tiesu sistēmā. Tas nozīmē, ka mēs neskatāmies tālāk par burtu, neredzam tālāk par savu degunu, neredzam mērķi, kādēļ šis attiecīgais priekšraksts, likums, noteikumi, līgumi u. c. normatīvie akti ir pieņemti. Tas pieder pie kvalificēta jurista izglītības saskatīt mērķi, jēgu, nevis līmēties pie burta. Es pieņemu, ka jūs to visu esat apguvuši savā izglītībā un arī savā praktiskajā pieredzē, jo jūs nenākat tieši no augstskolas. Turpmāk jūs, spriežot tiesu, būsiet atbildīgi savā priekšā, jo jūs būsiet vieni. Es esmu 25 gadus bijis tiesnesis, un es zinu, ka tiesneša darbs notiek vienatnē. Tu vispirms izdomā pats savu risinājumu, pēc tam to apspried ar saviem kolēģiem, bet vispirms tev pašam ir jābūt skaidrai situācijai. Lai pašam būtu skaidrs risinājums, ir nepieciešams vissvarīgākais – atrast būtību un jēgu. Tas ne vienmēr ir saprotami, vienkārši izlasot tekstu. Līdz ar to es pieņemu, ka jūs šo aspektu – formālisma aizmiršanu un spriešanu pēc būtības – izpildīsiet arī visā savā tiesneša karjeras laikā (to mēs darījām arī jūsu tiesnešu karjeras sākumā pirms dažām minūtēm, dodot zvērestu).
Jūs teicāt tradicionālo tiesneša zvērestu, kam ir ļoti dziļa jēga, un es ieteiktu šo zvērestu vēlreiz pārlasīt. Ja es pirmīt runāju par jēgu, tad katram vārdam šajā zvērestā ir sava jēga. Es minēšu tikai trīs galvenos: godīgums, taisnīgums, spēja pareizi izspriest konkrēto lietu.
Ja mēs runājam par godīgumu, tad, protams, godīgums ir cilvēka attiecību pašā pamatā. Respektīvi, tev ir jādara tā, kā tu pats domā, ka tas ir pareizi. Es zinu, ka parasti normālā situācijā tas nav tik vienkārši, bet jums kā tiesnesim ir ekskluzīva situācija – jūs to varat, jo jūs savā tiesas spriešanā esat pilnīgi neatkarīgi. Neviens jums nevar pateikt, kā jums jāspriež tiesa, kā jūs redzat konkrēto lietu, kā jūs redzat mērķi un kā jūs to atrisināt.
Par otro – taisnīgumu – mēs arī, protams, varam runāt daudz un ilgi, un es domāju, ka par to jums arī būs jārunā un jāmēģina to sev pašiem definēt. Tur ir daudz dimensiju, bet galarezultātam ir jābūt tādam, ka jūs nolasāt šo spriedumu abām pusēm un esat iekšēji pilnīgi pārliecināts, ka tas ir taisnīgs. Jūs nevarat nolasīt spriedumu, par kura taisnīgumu neesat pārliecināts. Šī iekšējā pārliecība ir ļoti svarīga. Tā nav vienīgā taisnīguma dimensija, bet šī iekšējā pārliecība saistībā ar godīgumu ir centrāls uzdevums tiesnesim. Tas ir atkarīgs no personības. Tas, ka tiesneši saka, ka viņi izjūt spiedienu vai nejūtas neatkarīgi, norāda uz vāju personību. Mums objektīvi nav tādu apstākļu, kad kāds varētu izdarīt spiedienu uz tiesnesi. Ja kāds pat kaut ko tādu mēģina, tad personībai ir jābūt tik stiprai, ka tā vienkārši atmet ar roku un dara, kā uzskata par taisnīgu un godīgu. Es pieņemu, ka jūs visi esat stipras personības, kuri spēj nest šo amatu.
Trešais, kas ir minēts zvērestā, ir spēja pareizi spriest, esot uzticīgam konkrētai valstij, mūsu gadījumā – Latvijai. Jūs reprezentējat šo valsti, jo valsts ir abstrakts veidojums. Mēs valsti nevaram ieraudzīt, mēs to nevaram sataustīt kā priekšmetu, bet valsts ir ideja, kas iemiesojas tās cilvēkos, it sevišķi tiesnešos un visos valsts darbiniekos, kuri reprezentē aiz viņiem stāvošo valsti.
Šie trīs momenti, kas ir ietverti tiesneša zvērestā, jums būs ļoti labas vadlīnijas jūsu tālākajā darbā.
Jūs būsiet tiesu varas pārstāvji, un tiesu vara ir trešais valsts varas atzars blakus izpildvarai un likumdevējvarai. Visi trīs valsts varas atzari sadarbojas un veido valsti kopumā. Šeit atkal man jāatgādina, ka kādreiz ir greizs priekšstats par tiesu varas neatkarību, proti, ka tā darbojas pilnīgā vakuumā neatkarīgi no pārējām varām. Tieši otrādi – visām valsts varām ir jāsadarbojas kopējās Latvijas valsts interesēs. To pierādīja arī šis 2020. gada 23. marta kopsēdes lēmums, kur visi valsts konstitucionālo orgānu vadītāji – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētājs – sanāca kopā, lai šajā ārkārtējā situācijā pieņemtu principiālus lēmumus, kā jādarbojas valstij kopumā. Un jūs reprezentējat valsti kopumā savā tiesu varas atzarā.
Tiesu varas atzars atšķiras no pirmajiem diviem atzariem ar savu neatkarību, un šī neatkarība, es vēlreiz uzsveru, izpaužas iekšējā neatkarībā, spriežot brīvu tiesu. Jūs tagad būsiet arī tiesnešu pašpārvaldes pilntiesīgi locekļi. Rudenī, cerams, jau klātienē notiks tiesnešu kārtējā pilnsapulce, kas ir tiesnešu pašpārvaldes augstākais orgāns, un jūs pirmo reizi pilntiesīgi varēsiet tajā piedalīties. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi būtiski, ka paralēli jūsu tiesneša darbam jūs aktīvi piedalāties arī tiesnešu pašpārvaldes darbā. Vienmēr ar domu, kā uzlabot savu un tiesu varas darbību kopumā, kas vienlaikus nozīmē arī visas valsts uzlabošanu. Nāciet klajā ar savām idejām, priekšlikumiem!
Es vēlu jums visu labu! Paldies jums!”
