24. maijā tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Ekonomisko lietu tiesas tiesneses Katarīna Sniedze un Oksana Pulle-Čižova.
Uzrunājot jaunās tiesneses, Valsts prezidents Egils Levits sacīja:
“Cienījamās kolēģes, sirsnīgi sveicu jūs ar tikko doto zvērestu (svinīgo solījumu) un jaunajām darba gaitām!
Tas, ka jūs esat gatavas mainīt savu karjeru – pāriet no privātā sektora uz darbu tiesneša amatā, nozīmē tiesneša profesijas ļoti augsto prestižu. Jūs abas esat izturējušas grūtu konkursu, kur bija desmit reižu vairāk pretendentu nekā piedāvātās amata vietas. Tas nozīmē, ka jūsu līdzšinējais darbs un zināšanas ir rūpīgi analizētas un jūs būsiet labs pienesums Ekonomisko lietu tiesai. Ar jūsu pievienošanos tiesnešu komandai Ekonomisko lietu tiesa sāks strādāt pilnā sastāvā.
Jūsu darba pieredze privātajā sektorā ir ļoti vērtīga un noderēs šajā darbā. Jums ir labi zināms, kādas ir pušu stratēģijas, lai procesus vilktu garumā vai sarežģītu. Es saredzu, ka tieši šīs zināšanas ir ļoti svarīgas, apzinoties to, ka tiesnesis ir procesa saimnieks, procesa virzītājs. No tiesneša ir atkarīgs, vai process tiek laikā pabeigts un tiek izskatīti visi jautājumi, vai tieši otrādi – vai process netiek pārslogots ar pilnīgi nevajadzīgiem jautājumiem, nerelevantiem faktiem tādā veidā, lai procesu padarītu par farsu. Jums ir labas zināšanas un pieredze, lai to nepieļautu un jūs kā procesa saimnieces virzītu procesu uz galarezultātu, kas būtu pareizs, lietderīgs un taisnīgs.
Viens no svarīgiem faktoriem tiesneša darbā tieši pēdējos gados ir komunikācija ar sabiedrību. Ja agrāk varēja teikt, ka tiesa “runā” tikai caur spriedumu, tad šodien ar to vairs nepietiek. Šodien sabiedrība prasa pamatīgāku skaidrojumu vienkāršā valodā, ko var saprast bez juridiskām zināšanām. Tādēļ ir ļoti būtiskas tiesas sagatavotās preses relīzes par svarīgiem spriedumiem, lai sabiedrība tos akceptētu. Jums būs jādod sava artava komunikācijā ar sabiedrību.
Latvijā tiesneša darbā ir netikums likumu piemērot formāli. Tas nozīmē, ka likuma burts ir ievērots, bet likuma gars nav ievērots. Man jāsaka, ka likuma gars ir svarīgāks par likuma formu, un tas tiesnesim ir vienmēr jāatceras. Tas, protams, ir jautājums par tiesību piemērošanas metodoloģiju. Es domāju, ka jūs to esat apguvušas gan universitātē, gan darba gaitās. Tiesnesim tiesību piemērošanas metodoloģijai vienmēr ir jābūt viņa darba centrā, lai tieši caur metodoloģiju tiesnesis var nonākt pie pareizā rezultāta, aizstāvēt šo rezultātu un arī pats sev teikt, ka rezultāts ir pareizs. Tiesnesis nekad nedrīkst teikt, ka rezultāts ir netaisnīgs vai nepareizs, jo tāds nu ir likums. Tiesnesim ir jāpiemēro likums pēc būtības, ievērojot likuma garu, un mūsu likumu formas parasti ir tādas, kas to arī atļauj. Gadījumā, ja tas tā tiešām arī nav (izņēmuma kārtā), tad ikviens tiesnesis ir aicināts ziņot par iespējamu likuma nepilnību, kas būtu jānovērš.
Pirms pāris nedēļām uzrunāju jūsu kolēģus, kuri arī sāka darbu Ekonomisko lietu tiesā, un savā uzrunā es atsaucos uz profesora Kalvja Torgāna diviem vēlējumiem tiesnešiem. Pirmkārt, lai jūsu sirds un prāts vienmēr būtu pareizajā pusē, tas ir, Latvijas Republikas un taisnīguma pusē. Otrkārt, no tiesnešiem mūsu valsts, sabiedrība, ikviens indivīds sagaida to, lai jums vienmēr būtu drosme vērsties pret shēmotājiem, blēžiem un nepiesegt shēmas, nelikumības. Tiesnesim savā ikdienas darbā, it sevišķi Ekonomisko lietu tiesā, kur šie jautājumi, iespējams, ir aktuālāki, vienmēr būs jāsaskaras ar šo negodprātību.
Vēlu jums sekmīgu darbu jūsu jaunajā karjerā! Tā ir liela uzticība no Latvijas valsts un sabiedrības puses, un es esmu pārliecināts, ka jūs šo uzticību attaisnosiet. Lai jums veicas! Lai jums daudz labu, taisnīgu un pareizu spriedumu!”