Šodien Valsts prezidente pieņēma septiņu tiesnešu zvērestu: Ilzes Celmiņas, Ingrīdas Bērziņas, Solvitas Glaudānes, Inetas Škutānes, Inas Baiko, Dzintras Baltas, Sanitas Kanenbergas.
Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Tiesnešu svinīgā zvēresta nodošanas ceremonijā Rīgas pilī, 2003. gada 28.novembrī
Augsti godātais ministra kungs,
Augsti godātās jaunieceltās tiesneses,
Es vēlētos apsveikt Tieslietu ministriju, ka mūsu Latvijas tiesnešu pulkiem ir pievienojas pavisam jauns kontingents ar jaunām tiesnesēm, tādā veidā palīdzot atrisināt situāciju, kas Latvijā ir jau ilgus gadus un ir radusies nepietiekamā tiesnešu skaita dēļ. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz sūdzību Valsts prezidenta kancelejā no apsūdzētiem, kam ļoti ilgi un pat pārāk ilgi ir jāgaida sava tiesas diena. Latvija ir tikusi kritizēta arī starptautiski, viens no iemesliem ir nepietiekams skaits tiesnešu, it īpaši Rīgas apgabaltiesā. Un te nu katrs jauns tiesnesis, kas pienāk klāt, man šķiet, ir būtisks ieguvums valsts tiesu sistēmai, jo tas ir viens no elementiem, kas palielina katra apsūdzētā izredzes nonākt vispirms pie viņa lietas izskatīšanas tiesā samērīgā laika posmā un tad, protams, nākamais ir tiesnešu kvalifikācijas.
Es apsveicu visas, kas esat nonākušas līdz šim svinīgajam brīdim savā karjerā, kas nozīmē, ka jūsu turpmākie gadi rit pavisam citā atbildības plāksnē. Tiesneša amata ķēde, ko Valsts prezidents jums uzliek ap pleciem, ir mūžīgs atgādinājums tam, ka jūsu pienākums ir spriest taisnu tiesu, gādāt par to, lai likumi Latvijā tiktu ievēroti visiem vienādā veidā. Tā savus pienākumus veicot jūs gādājat par to, lai Latvija patiešām būtu neatkarīga republika, kur visiem ir vienādas tiesības. Tas ir grūts, smags, atbildīgs darbs, kas prasa ne tikvien augstas profesionālas zināšanas, tas prasa arī vispārēju kultūru un izpratni par sabiedrību un tās vērtībām, tas prasa sekot līdzi arī tam, kas notiek starptautiskā tiesu praksē, īpaši Eiropas Savienības ietvaros. Tas prasa arī no ikviena tiesneša drosmi nepakļauties ne spiedienam, ne draudiem, ne apsūdzēto vai citas kādas puses kārdinājumiem.
Ja nu ir kāda profesija, kas prasa stingru mugurkaulu, lielu morālo atbildību un personīgo drosmi, tad tā ir tiesneša profesija. Un es tamdēļ jums kā tiesnesēm novēlu visu jūsu profesionālā mūža garumā paturēt stingrību, stāju, pārliecību un drosmi, gādājot par to, lai katrs lietā iesaistītais tiktu uzklausīts, lai katra liecība tiktu izvērtēta godīgi un objektīvi, un, lai spriedums, ko beigās jūs pasludināt, arī būtu tāds, kas ir saprotams ne tikai tiem, kas lietā ir tieši iesaistīti, bet arī vispārējai publikai. Arvien vairāk tiesnešiem būs jādomā par to, ka katrs tiesas spriedums veido vispārējo priekšstatu par tiesiskuma līmeni mūsu valstī, ka katrs spriedums ir ar tālejošām konsekvencēm, lai tas būtu krimināllietu jautājumā attiecībā uz mūsu drošību vai civillietās attiecībā uz vidi un gaisotni, kurā valsts var ekonomiski attīstīties. Kā vienā, tā otrā gadījumā tiesneša spriedumam vienmēr ir ļoti nopietnas un tālejošas sekas, kas tālu pārsniedz tiešos lietā iesaistītos, vienu vai otru pusi. Tamdēļ es novēlu jums arī, lai valsts turpina uzlabot jūsu darba laikā jūsu darba apstākļus. Mēs zinām, ka te vēl Latvijas tieslietu sistēmā ir daudz trūkumu. Pie tā tiek strādāts, un es ceru, ka jūsu karjeras laikā varēsiet plūkt tos augļus no šiem dažādiem uzlabojumiem.
Es ceru, ka savas karjeras gaitā jūs arvien arī uzlabosiet savas komunikācijas spējas ar sabiedrību. Un vairāk par visu es novēlu, lai jūs ar savu darbu nāktu ar devumu tienešu kā profesijas prestiža celšanai arvien augstāk ar katru gadu, jo tiesnešu prestižs ir daļa arī no valsts prestiža. Jo Latvijā būs lielāka uzticība tiesu varai gan mūsu pašu valstī, gan ārzemju skatījumā, jo tas nāks būtiski par labu mūsu valstij. Es novēlu jums gūt darbā vislabākās sekmes!