Šodien Rīgas pilī zvērestu deva 8 tiesneši: Kuldīgas rajona tiesas tiesnese Daina Alksne; Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Kitija Garā; Preiļu rajona tiesas tiesnesis Valdis Muižnieks; Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Dace Riekstiņa; Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Gunta Sokolova; Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Inese Ziediņa; Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Antra Zute; Rīgas rajona tiesas tiesnese Žanete Žimante.
Valsts prezidentes runa Tiesnešu zvēresta ceremonijā Rīgas pilī 2005.gada 17.jūnijā
Godātā ministres kundze,
Jaunie tiesneši!
Vispirms vēlos apsveikt jaunos tiesnešus un novēlēt viņiem sekmīgu profesionālo darbību. Es novēlu, lai Jūs visa sava tiesneša mūža garumā nestu godu savai profesijai, savai ģimeni un dzimtai, lai Jums pašiem no sava paveiktā darba būtu gandarījums un pārliecība, ka caur to Jūs esat kalpojuši valstij un sabiedrībai.
Mūsu demokrātiskā republika prasa, lai viens likums valdītu visiem, un tiesnesim ir atbildība gādāt, lai tas tā arī notiktu. Katrā gadījumā ir divas puses, sava argumentācija un patiesība. Tiesneša loma ir atrast to taisnīgo, ar likumu saskanošo risinājumu, kas vienai vai otrai pusei šo taisnību sniegtu. Tas nozīmē, ka tiesneša rokās ir šī loma, kas liek mainīt cilvēku dzīves, bieži vien ļoti radikālā veidā. Es domāju šeit īpaši par Zemesgrāmatas tiesnešiem, kam ir šī lielā atbildība rūpēties par to, lai mūsu atgūtā privātīpašuma tiesības darbotos, lai ļaudis uz tām varētu paļauties. Lai ar viņiem nenotiktu tādi gadījumi, ka viņiem pēkšņi jāatklāj, ka dokumentu viltošanas dēļ viņu mantojums vairs nav viņu rokās. Tā ir nopietna atbildība, lai ļaudis justos droši šajā zemē, droši par savu īpašumu, par savām tiesībām, investori – par savām investīcijām, jo tiesu darbs ir ļoti ciešā saistībā ar visu, kas šajā valstī dod drošības un paļāvības sajūtu pret valsts institūcijām.
Tiesneša darbs ir ļoti prasīgs, tas pieprasa zināšanas ne tikai par Latvijas likumdošanu, bet arvien vairāk arī par tiem likumiem, kas ir kopējā Eiropas līmenī, un tas prasa arī iejūtību un izjūtu par tiem procesiem, kas notiek sabiedrībā un par sabiedrības vērtībām. Tiesnesis savos spriedumos vienmēr sniedz secinājumu, kas ir balstīts uz redzētiem un izvērtētiem pierādījumiem un argumentāciju. Šai argumentācijai ir jābūt tādai, ka arī jebkurš lasītājs gūst šo pārliecību. Ja nopietna nozieguma nodarījums saņem nosacītu sodu tikai par to, ka viņam ir galvassāpes vai slikta dūša, vai ja viņam ir mājās vecāki un bērni, tad tas vēl nav arguments. Vecāki ir katram uz šīs pasaules, un daudziem arīdzan ir bērni. Tas nav apsvērums, kas būtiski var mainīt sodu. Es zinu, ka mūsu tiesu praksē ir pieņemts to izvērtēt kā vienu no faktoriem, bet bieži mēs dzirdam, ka tādiem, kas narkobiznesā ir apsūdzēti, sistemātiski tiek piespriests nosacīts sods vai nu tāpēc, ka viņiem ir vecāki, vai bērni. Tad nu, protams, tas rada nopietnas bažas sabiedrībā, tas rada nopietnas aizdomas, ka tiesneši nav bijuši savu uzdevumu augstumos. Tas kaitē visai profesijai, un vienīgā atbilde uz šādām aizdomām ir katra tiesneša darbība. Katrs tiesnesis, kas godīgi dara savu darbu, nāk ar pienesumu savas profesijas reputācijai.
Tieslietu ministrijai ir atbildība pārraudzīt tiesnešu darbību, tiesnešu kolēģijai rūpēties, kā jebkurai liberālai profesijai, ka katram profesijas loceklim ir atbildība par to, ko dara viņa kolēģi. Viņš vislabāk to var izvērtēt, viņam ir arī jānes atbildība par to, kas notiek, un jāreaģē.
Šī ķēde, šī amata zīme, ko Jūs saņemat, ir arī zīme tam, ka valsts Valsts prezidenta personā Jums ir uzticējusi šo pienākumu. Es novēlu Jums, ka Jūs pienākumu veiktu tā, lai valsts varētu būt lepna un ka Jūs varētu būt nākuši par svētību valstij un sabiedrībai. Es novēlu, lai jums patiešām būtu labs tiesneša profesionālais mūžs!