„Dzīve ir dinamiska un nereti prasa tikpat dinamiskus risinājumus. Vairākumā gadījumu īsā laikā ir nepieciešami konkrēti lēmumi,” atzina Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa redzes lokā jau šobrīd ir vairāki jautājumi, tais skaitā, izglītības un enerģētikas jomās, kuru risināšana būtu nozīmīga valsts attīstībai kopumā. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja SAK dalībniekus arī turpmāk izteikt savus priekšlikumus un idejas, aktīvi iesaistīties savas pārstāvētās jomas problēmjautājumu risināšanā.
Gan Valsts prezidents A.Bērziņš, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis atzina, ka LTRK Goda konvents, kura goda priekšsēdētājs ir Valsts prezidents un kurā darbojas vairāku uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, jau šobrīd lielā mērā risina tieši uzņēmējdarbība nozīmīgus jautājumus, kas tiks turpināts arī nākotnē.
Pozitīvi novērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu, SAK dalībnieki izteica arī savus priekšlikumus par jomām, kurās saskata nepieciešamību veidot ekspertu grupas. Kā viena no tām ir Latvijas zemes izmantošanas tēma, kur jau šobrīd ap 600 tūkstošiem hektāru netiek apstrādāti un izmantoti. Savukārt Latvijas Pilsoniskās alianses biedrības direktore Rasma Pīpiķe aicināja kolēģus raudzīties uz Latvijas sabiedrību kā kopumu, ne tikai biznesa interešu pārstāvi, akcentējot tieši sociālās uzņēmējdarbības pieaugošo lomu, it īpaši attālākos lauku apvidos.
Savukārt biedrības „Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš pāreju uz darba grupām nosauca par ļoti loģisku un atbalstāmu, aicinot šādā veidā risināt arī jautājumus, kas saistās ar Latvijas cilvēku piederības sajūtas Latvijas valstij nostiprināšanu. A.Gobiņš atzinīgi novērtēja Valsts prezidenta līdz šim paveikto, stiprinot saikni ar Latvijas diasporu ārvalstīs, un uzsvēra, ka pilsoniskā sabiedrība ir ļoti nozīmīga, jo tā ir tiešā veidā saistīta ar piederību savai valstij.
Noslēdzošajā SAK sēdē tās dalībnieki izteica arī priekšlikumus turpmāk pievērsties jautājumiem par Nacionālā attīstības plāna konkrētu jautājumu virzības analīzi, lai šis stratēģiskais dokuments nepaliktu vien papīra formā. Bet Saeimas deputāts Jānis Dūklavs rosināja ekspertu darba grupās iesaistīt arī izpildvaras pārstāvjus visaugstākajā līmenī.
