Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidentes, EK viceprezidenta G.Ferhoigena, ministru, ierēdņu, speciālistu, akadēmisko aprindu klātbūtnē šodien tika atklāta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) gadagrāmata “Politikas gadagrāmata. Latvija – 2004”. Atklājot gadagrāmatu, SAK vadītāja Žaneta Ozoliņa atzīmēja, ka SAK seko Vēsturnieku komisijas piemēram, apkopojot un publicējot tās paspārnē radītos pētījumus. Šīs gadagrāmatas mērķis ir “fiksēt šodienas vēsturi”, apkopojot svarīgākos notikumus, kas būtiski aizvadītā gada laikā ir ietekmējuši Latvijas attīstību, kā arī būtiskākos Latvijas statistikas rādītājus, būtiskas ārpolitiskas runas un pētījumus. Gadagrāmata izdota latviešu un angļu valodās.

 

 

Valsts prezidentes uzruna Stratēģiskās analīzes komisijas gadagrāmatas “Politikas gadagrāmata. Latvija – 2004” atklāšanā Rīgas pilī, 2005.gada 3.maijā

 

Augsti godātais komisāra kungs,

Ministres, Ministri,

Dāmas un kungi!

 

Šodien tiek atklāta pirmā Stratēģiskās analīzes komisijas gadagrāmata, un es ceru tas ir sākums ļoti garam ceļam tālākajā Stratēģiskās analīzes komisijas darbā, kas var tagad atskatīties uz paveikto pagājušā gada laikā, un man šķiet, ka paveikts ir ļoti daudz.

 

Gadagrāmatā jūs atradīsiet secinājumus, ieteikumus, analīzes, kas ir tēmēti uz Latvijas politisko stratēģiju, uz tās politiskajiem mērķiem, iespējamībām un ierobežojumiem. Tā radusies, ka jau viss Stratēģiskās analīzes komisijas paspārnē – plašā un ciešā sastrādē ar ekspertiem, intelektuāļiem, domātājiem, konsultantiem, bet arī izpildvaras pārstāvjiem, ministriem, augstiem un ne tik augstiem ierēdņiem, un tam klāt – ar vispārējo sabiedrību, kas ir un paliek galvenais balsts jebkādām pārmaiņām sabiedrībā. No intelektuāļiem mēs sagaidām domas analīzi, kritisku izvērtējumu, no izpildvaras – tālredzību, atbildību, gudru rīcību, bet beigu beigās pēdējais izvērtētājs būs tauta un tās apstākļi. Ja stratēģija būs bijusi pareiza, tad tautai labi klāsies, un katram iedzīvotājam klāsies arvien labāk, un jebkurai stratēģijai ir beigās jānonāk līdz iedzīvotājam, viņš tad būs tās pēdējais tiesnesis un lēmējs tam, vai stratēģija ir bijusi pareiza, vai virziens – attaisnojams, vai mēs ejam pareizo ceļu.