Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņēma akreditācijas vēstuli no Spānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Havjera Gariges Flores (Javier Garrigues Flórez).
Uzsverot Latvijas un Spānijas sadarbības senās saites, kurās savulaik ieguldījumu snieguši tādi Latvijas diplomāti kā Miķelis Valters, Fēlikss Cielēns, Oļģerts Grosvalds, V.Vīķe-Freiberga atzinīgi vērtēja Spānijas neatzīšanas politiku attiecībā uz Latvijas okupāciju.
Prezidente norādīja, ka Latvijas un Spānijas attiecības līdztekus politiskajiem un ekonomiskajiem kontaktiem nosaka arī lielā interese par Spānijas kultūras un valodas bagātībām. Vēstnieks pauda apbrīnu un gandarījumu par to, ka Rīgā ir saskāries ar spāņu valodas un kultūras mācības plašo aktualitāti. Abas puses bija vienisprātis, ka Spānijas vēstniecības atklāšana Rīgā, kas plānota šogad, būs vērtīgs stimuls arvien plašākiem kontaktiem starp Latviju un Spāniju, tajā skaitā lielākas intereses radīšanai.
Vēstnieks norādīja, ka Spānija ir ļoti gandarīta par jaunākajām aktualitātēm jaunās Eiropas un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanā, kas jau visai drīz dos iespēju abām valstīm ciešāk sastrādāties šajā Eiropas un transatlantiskās drošības telpā. Prezidente, savukārt, izteica atzinību atbalstam, ko Latvija saņēma no Spānijas izšķirošajos lēmumos ceļā uz iestāju Eiropas Savienībā un NATO.
Pārrunājot sabiedrības noskaņojumu par septembrī gaidāmo referendumu par Latvijas iestāju ES, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka ir pārliecināta par to, ka Latvijas balsojums būs pozitīvs. Viņa atzīmēja, ka sabiedrībā ir izplatīti vairāki stereotipi, taču ir pilnīgi izprotamas daļas sabiedrības bažas par savas tautas kultūras, valodas un identitātes jautājumiem, kā arī citiem valsts nākotnes aspektiem, jo tas parāda to, ka cilvēkiem nav vienaldzīgs savas valsts liktenis. Viņa akcentēja valdības grupas darba, kā arī nevalstisko organizāciju un interešu grupu iniciatīvu nozīmību, skaidrojot un izplatot informāciju par Eiropas Savienību un citu valstu pieredzi pēc iestāšanās kopienā.
Vēstnieks stāstīja, ka sabiedrības informēšanai ir būtiska nozīme, kā tas ir pierādījies arī savulaik Spānijā. Viņš arī uzsvēra, ka Spānijas pilntiesīga dalība ES ir bijusi izteikti labvēlīga valsts ekonomiskajai izaugsmei, kā arī ir devusi dažādotas iespējas savas kultūras un identitātes attīstīšanai.
Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas uzruna, akreditējot Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Havjēru Garriges Florez, Rīgas pils, 13.05.2003.
Jūsu Ekselence!
Ar patiesu prieku sveicu Jūs kā Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!
Latvijas un Spānijas sadarbībai ir gara vēsture. Spānija atzina Latvijas neatkarību 1921.gada 9.aprīlī, no 1931.gada Spānijai bija vēstniecība Rīgā. Savukārt Spānijā bija akreditēti tādi Latvijas diplomātijas vēsturē nozīmīgi vēstnieki kā Miķelis Valters, Fēlikss Cielēns, Oļģerts Grosvalds. Spānija bija viena no tām valstīm, kuras atteicās atzīt par likumīgu Latvijas okupāciju.
Kopš Spānija 1991.gada 27.augustā reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un kopš 1991.gada 9.oktobra, kad tika atjaunotas valstu diplomātiskās attiecības, kontakti starp abām valstīm veidojušies draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē. Šobrīd Latvijas un Spānijas attiecības var raksturot kā ļoti labas. Pēdējos gados ir aktivizējies politiskais dialogs starp mūsu valstīm, ir notikusi pirmā Spānijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Latvijā un maijā paredzēta Latvijas ārlietu ministres atbildes vizīte, notikuši valstu parlamentāriešu kontakti augstākajā līmenī. Esam gandarīti par mūsu valstu tuvināšanos.
Latvijas un Spānijas attiecības definē ne tikai politiskie un ekonomiskie kontakti. Latvijā pastāv liela interese par Spānijas kultūras un valodas bagātībām. Latvijas ļaudis pazīst un mīl M.Servantesa radītos tēlus. Pagājušā gadsimta 30.gados, pateicoties Konstantīna Raudives aizrautīgajai interesei par Spānijas kultūru, Latvijas kultūras dzīvē uz palikšanu ienāk tādi vārdi kā Hosē Ortega i Gasets un Migels de Unamuno. Arī šodien Latvijā ir arvien vairāk vēlmes iepazīt spāņu kultūru, apgūt spāņu valodu. Tas ir plašs sadarbības lauks, kas savstarpēji bagātina abas tautas.
Jūs uzsākat darbu laikā, kas ir bagāts ar Latvijai iekšpolitiski un ārpolitiski nozīmīgiem notikumiem. Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un pēc pievienošanās ES līguma parakstīšanas 16.aprīlī Atēnās ir ieguvusi novērotāja statusu. Ceram, ka jau 2004.gadā kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Tāpat esam gandarīti par uzaicinājumu iestāties NATO. NATO Prāgas galotņu tikšanās lēmumu vērtējam kā svarīgu robežšķirtni Latvijas valstiskās neatkarības un drošības garantēšanā. Augstu novērtējam Spānijas atbalstu, ko saņēmām ceļā uz iestāju Eiropas Savienībā un NATO. Ar cerībām raugāmies nākotnē, kad turpināsim mūsu sadarbību kā partneri un sabiedroti.
Jūsu Ekselence!
Vēlreiz sveicu Jūs kā Spānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes Jūsu darbā!