Valsts prezidents konceptuāli atbalstīja labklājības ministres iecerētos risinājumus sociālā budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanai, tai skaitā, pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu, sākot no 2014.gada, vienlaikus saglabājot priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju bez termiņa ierobežojuma. Vienlaikus Andris Bērziņš aicināja Ilzi Viņķeli neatliekami pievērsties nodarbinātības jautājumu risināšanai, uz ko saņēma ministres atbildi, ka šī problēma tiks risināta triju ministru – labklājības, ekonomikas un izglītības un zinātnes – kopīgā sadarbībā.
Uzsākot sarunu labklājības ministre uzsvēra, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu šajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā, rada pamatotas bažas, ka jau tuvāko piecu gadu laikā sociālais budžets vairs nebūs sabalansējams. Tādēļ jārīkojas neatliekami un lēmums par pensionēšanās vecuma izmaiņām politiķiem jāpieņem jau šajā gadā. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kuras no šī gada vairs netiek piešķirtas, joprojām sastāda 140 miljonu latu lielu finanšu slogu, kas no sociālā budžeta tiks noņemts tikai pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Runājot par pensionēšanās vecuma palielināšanu abas puses bija vienisprātis, ka līdzās šim lēmumam valstij jādomā par nodarbinātības jautājumiem, jo bezdarba apstākļos viena no lielākajām bezdarbnieku riska grupām ir cilvēki vecumā virs 45 gadiem. Šai ziņā liela nozīme ir mūžizglītības jautājumu risināšanai un darbaspēka mobilitātes principa atbalstīšanai Latvijas ietvaros.
Runājot par nodarbinātības politikas jautājumiem, labklājības ministre atzina, ka liela uzmanība jāpievērš arī jauniešu bezdarba problēmai, kā arī sociālo pabalstu sistēmas efektivitātei, kurai būtu jākļūst daudz mērķtiecīgākai, vienlaikus veicinot cilvēkos vēlmi strādāt un būt darba tirgus apritē. Šajā atbalsta sistēmā liela loma būtu jāatvēl pašvaldībām, pārdalot atbildību starp valsti un pašvaldībām.
Noslēdzot sarunu puses apmainījās viedokļiem par Latvijas darba tirgus problēmjautājumiem, kas jārisina nekavējoši ar mērķi apturēt jauniešu aizplūšanu darba meklējumos uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šobrīd Latvijas darba tirgū vērojama ļoti zema produktivitāte, kā arī vidējā darba alga ir piecas reizes zemāka kā vecajās ES dalībvalstīs. Zemas darba algas ietekmē arī sociālā budžeta iemaksu apjomu, kas faktiski jau šobrīd liek budžetam dotēt daudzus patlaban pensijā ejošus strādājošos, jo veiktās sociālās iemaksas neļauj noteikt pat 100 latu lielu pensijas apmēru. Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica atbalstu Labklājības ministrijas aizsāktajam darbam pie nodarbinātības scenārija veidošanas tuvākajiem desmit gadiem, kā arī idejai veidot nodarbinātības politikas padomi triju ministru sastāvā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai aktuāla vienota scenārija nepieciešamība gan ekonomiskajai attīstībai, gan darba tirgus modelim. Šai jautājumā liela nozīme būs Nodarbinātības valsts aģentūrai, kurai no bezdarbnieku reģistrācijas funkcijas būtu jāpievēršas arī karjeras konsultāciju funkcijai.
