No š.g.2.-4.martam Latvijā valsts vizītē uzturēsies Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs (Ivan Gašparovič), dodot ieguldījumu turpmākam ciešam dialogam starp Latviju un Slovākiju kā jaunajām ES un NATO valstīm.
Vienota, ekonomiski un politiski stabila Eiropa ir Latvijas un Slovākijas kopīgs mērķis, kuru īstenojot tiek attīstītas abu valstu attiecības. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko dod dalība ES un NATO. Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību, kā arī tālāk attīstīt sadarbību aizsardzības, iekšlietu, kultūras un citās jomās.
Slovākijas Republikas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) un Silvijas Gašparovičovas (Silvia Gašparovičova) valsts vizīte Latvijā 2005.gada 2.-4.marts
Žurnālistus, kuri vēlas atspoguļot vizīti, lūdzam pieteikt akreditāciju Preses dienestā pa tālruni 7092124 vai e-pastu Daina@president.lv līdz pirmdienai, 28.februārim, plkst.17:00!
TREŠDIENA, 2.MARTS
14:30 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils Prese, TV, foto
14:40 Oficiālais foto un parakstīšanās Goda viesu grāmatā (Rīgas pils, Ģerboņu zāle) TV, foto
14:45-15:10 Abu valstu prezidentu un dzīvesbiedru saruna (Rīgas pils Zelta zāle) Tikai oficiālais foto, TV
15:10-15:50 Abu valstu prezidentu un delegāciju sarunas (Rīgas pils, Ģerboņu zāle) Foto, TV iespēja sarunu sākumā
15:50-16:20 Abu valstu prezidentu kopēja preses konference (Rīgas pils, Zaļais salons) Latviešu-slovāku valoda
16:00 Slovākijas Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāres Evas Simkovas (Eva Simkova) tikšanās ar Latvijas Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāru Kasparu Gerhardu (Ekonomikas ministrija)
16:15-16:45Slovākijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Milana Tankara (Milan Tancár) tikšanās ar Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāru Normanu Penki (Ārlietu ministrija)
16:25 Abu valstu prezidenti noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa TV, foto
16:35 Pastaiga pa Vecrīgu
17:15 Slovākijas vēstniecības Latvijā apmeklējums Oficiālais foto, TV
20:00 Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas vakariņas par godu Slovākijas prezidentam un Silvijai Gašparovičovas kundzei (Melngalvju nams) Oficiālais foto, TV
CETURTDIENA, 3.MARTS
10:30 Latvijas-Slovākijas biznesa foruma atklāšana (Radisson SAS Daugava)
11:25 – 11:55 Rīgas Domes apmeklējums
11:55 – 12:40 Okupācijas muzeja apmeklējums
12:45 -13:15 Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (Saeimas nams)
13:20- 13:40 Tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (Latvijas Nacionālā opera)
13:40 – 15:00 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkotas darba pusdienas
16:00 -17:00 Rundāles pils apmeklējums
19:00 Slovākijas puses rīkota pieņemšana par godu valsts vizītei Oficiālais foto, TV
PIEKTDIENA, 4.MARTS
10:20–11:20 Jūrmalas apmeklējums
Vizītes noslēgums
Došanās uz Slovākiju
Latvijas un Slovākijas attiecības [11.02.2005]
Vienota, ekonomiski un politiski stabila Eiropa ir Latvijas un Slovākijas kopīgs mērķis, kuru īstenojot tiek attīstītas abu valstu attiecības.
Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko dod dalība ES un NATO.
Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību, kā arī tālāk attīstīt sadarbību aizsardzības, iekšlietu, kultūras un citās jomās.
Diplomātisko attiecību vēsture
Čehoslovākija atzina Latvijas valsti 1922. gada 5. janvārī, kas ir arī diplomātisko attiecību uzsākšanas datums. No 1931. līdz 1939. gada sākumam Prāgā darbojās Latvijas sūtniecība. No 1925. gada līdz 1933. gadam Bratislavā darbojās Goda Vice konsulāts, no 1933. gada līdz 1940. gadam – Goda konsulāts.
1991. gada 9. septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.
Latvijas Republikas un Slovākijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.
Latvijas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovākijā ir Elita Kuzma (ar rezidenci Vīnē) - kopš 2001. gada 12. aprīļa.
Slovākijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2000. gada 24. jūlija ir Jozefs Draveckis (Jozef Dravecky).
Tirdznieciski ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Slovākiju
Ņemot vērā to, ka Latvija un Slovākija pēc 2004.gada 1.maija kļuva par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībniecēm, uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz kopējais tirgus.
Analizējot statistikas datus par Latvijas ārējo tirdzniecību ar Slovākiju, varam secināt, ka tirdzniecības apjomi ir nedaudz palielinājušies. 2004.gada 9 mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Slovākiju sasniedza 41,1 milj. USD. Eksports sastādīja 7,2 milj. USD. Imports - 33,9 milj. USD.
Pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma 2004.gada 9 mēnešos Slovākija bija 26. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, 32. lielākais eksporta partneris un 25. lielākā importētāja valsts.
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem faktiskās Slovākijas investīcijas Latvijā 2003.gada bija 6,2 tūkst. LVL (66.vieta).
Svarīgākās preces eksportā uz Slovākiju 2004.gadā (I-IX).
Kopā 7,2 milj. USD
• Koksne un tās izstrādājumi (30,0% no kopapjoma)
• Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (26,2%)
• Metāli un to izstrādājumi (15,8%)
• Mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (11,0%)
• Pārtikas rūpniecības produkti (8,2%)
• Pārējās preces (8,8%)
Svarīgākās preces importā no Slovākijas 2004.gadā (I-IX).
Kopā 33,9 milj. USD
• Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (48,2% no kopapjoma)
• Metāli un to izstrādājumi (16,8%)
• Mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (9,5%)
• Koksnes papīrmasa; papīrs, kartons (7,4%)
• Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (6,6%)
• Pārējās preces (11,4%)
Sadarbība aizsardzības jomā
Divpusējo militārpolitisko sarunu ietvaros abas puses ir atzinušas, ka esošā sadarbība ir ļoti vērtīga un, konstruktīvi izvērtējot sadarbības attīstības iespējas, šobrīd kā prioritāte uzskatāma sadarbības turpināšana un paplašināšana jau uzsāktajās jomās - militārpolitiskās konsultācijas; sadarbība starp gaisa spēkiem; nesprāgušo munīciju neitralizēšana, kā arī sadarbība starp kapelānu dienestiem
Latvijas – Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu veido 2000. gada 28. novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.
Kopš 2000. gada 23. novembra Latvijā ir akreditēts Slovākijas militārais atašejs plt. Jans Horeličans ar rezidenci Rīgā. 2002. gada 2. aprīlī par Latvijas militāro atašeju Slovākijā tika akreditēts pltn. Guntars Skrējāns ar rezidenci Prāgā, Čehijā.
Divpusējās sadarbības ietvarus nosaka divpusējās sadarbības plāns, kas tiek izstrādāts un parakstīts katru gadu. Katru gadu tiek organizētas divpusējās militāri politiskās konsultācijas, kurās parasti tiek apspriestas gan starptautiskās drošības un aizsardzības politikas aktualitātes, gan aktualitātes valstu aizsardzības sistēmās un divpusējā sadarbība.
2005. gada 2. pusgadā (jūlijs/septembris) tiek plānota Slovākijas NMN (Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas) ekspertu pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā, lai uzsāktu divpusējo sadarbību šajā jomā. Latvijas puse ir izteikusi vēlmi veicināt sadarbību starp abu valstu Gaisa spēkiem. 2005. gada 2. pusgadā plānota Slovākijas Gaisa spēku ekspertu pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā. 2004. gadā veiksmīgi tika uzsākta sadarbība starp Kapelānu dienestiem – NBS kapelānu dienesta pārstāvji viesojās Slovākijā, kur iepazinās ar Slovākijas Evaņģēliskā kapelānu dienesta darbību. 2006. gada maijā paredzēta slovāku kapelānu vizīte Latvijā.
Sadarbība iekšlietās
Iekšlietu ministrijas sadarbība ar Slovākijas Republiku balstās uz 1999.gada 24.maija Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas valdību parakstīto līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām. Šī līguma ietvaros 2002.gada 5.februārī tika noslēgts sadarbības protokols liecinieku un cietušo aizsardzības jomā, kas regulē sadarbību operatīvo pasākumu veikšanas līmenī.
Valsts policijai (VP) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Slovākijas radniecīgiem dienestiem.
VP ar Slovākijas Republikas radniecīgajiem dienestiem pagājušajā gadā ir veikusi informācijas apmaiņu 10 jaunās pārbaudes lietās, kā arī turpinājusi sadarbību agrāk sāktajās. Pārsvarā informācijas aprite ir saistīta ar personu pārbaudes lietām, tām pēc apjoma seko ar autotransportu saistītās pārbaudes lietas.
Sadarbība tieslietās
Sadarbība tieslietu jomā starp abām valstīm ir noritējusi, īstenojot praktisku sadarbību:
• 2004.gadā uz Slovākiju nosūtot trīs tiesiskās palīdzības lūgumus par dokumentu nodošanu saskaņā ar Padomes 2000.gada 29.maija Regulu (EK) Nr.1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīm un vienu tiesiskās palīdzības lūgumu saskaņā ar 1970.gada 18.marta Hāgas Konvenciju par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos;
• Patentu valdei regulāri apmainoties ar Slovākijas Patentu un preču zīmju iestādi ar oficiālajiem izdevumiem;
• Patentu valdes pārstāvjiem tiekoties ar Slovākijas Patentu un preču zīmju iestādes vadību un speciālistiem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas rīkotajās sanāksmēs, konferencēs, padomēs un darba grupās;
• Valsts zemes dienestam Eiropas Kartēšanas asociācijas (EuroGeographics) ietvaros;
• Naturalizācijas pārvaldei regulāri nosūtot Slovākijas vēstniecībai Latvijā ikmēneša informatīvo izdevumu “Naturalizācijas Pārvaldes Ziņas”;
• Valsts valodas centram starptautiskā zinātniskā projektā “Eiropas valodu atlants” ietvaros.
Sadarbība zemkopības jomā
Zemkopības ministrijas un tās institūciju sadarbība ar Slovākiju galvenokārt ir tirdzniecības jomā zivsaimniecības nozarē – Latvijas zivju konservu eksports uz Slovākiju. Latvija eksportē uz Slovākiju galvenokārt zivju konservus no brētliņām. Šī zivju produkcijas veida eksporta apjoms nepārtraukti pieaug. Kopš 1998.gada Latvijas zivju konservu eksports ir palielinājies gandrīz 5 reizes.
Regulāra informatīvā sadarbība notiek ar Slovākijas vēstniecības Latvijā Tirdzniecības un ekonomikas nodaļu.
2002.g. aprīlī LR Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta pārstāvji apmeklēja Slovākiju, lai iepazītos ar lauksaimniecības izglītības sistēmu. 2003. gada augustā ministrijas pārstāvji piedalījās Slovākijas Lauksaimniecības ministrijas rīkotajā lauksaimniecības ministru forumā.
Sadarbība satiksmes jomā
Sakaru joma Ar Slovākiju notiek ikdienas sadarbība sekojošās sfērās:
• Starpvalstu norēķini par starptautisko trafiku;
• SK Telekom un Lattelekom ir Eiropas publisko telekomunikāciju tīklu operatoru asociācijas (Association of European Public Telecommunications Network Operators – ETNO) biedri;
• SIA “Latvijas Mobilais Telefons”un SIA “TELE2” ir noslēgušas viesabonēšanas līgumus ar Slovākijas publisko mobilo telekomunikāciju tīklu operatoriem;
• Ar Slovākijas Republiku, tāpat kā arī ar citām Eiropas valstīm, notiek sadarbība frekvenču menedžmenta jautājumu risināšanā Eiropas Pasta un Telekomunikāciju Administrāciju Konferences (Conférence européene des Administrations des postes et des télécommunications-CEPT) darba grupu un pasākumu ietvaros.
Pasta sakaros – BO VAS "Latvijas pasts" un Slovākijas pasta administrācija "Slovak Post" ir UPU (Pasaules pasta savienība) un PostEurop (Eiropas pasta savienība) dalībnieces. Savstarpējā sadarbība ir balstīta uz organizāciju normatīvajiem aktiem, kurās Latvija un Slovākija ir dalībvalstis.
Jau ar pirmajām pastāvēšanas dienām Latvijas pasts savā darbībā un arī starptautiskajā sadarbībā vadās no Pasaules Pasta Savienības Konvencijas un attiecīgu tās papilddokumentu nosacījumiem. Tas pats attiecas arī uz sadarbību ar Slovākijas pastu. Konvencijas nosacījumus abpusējā sadarbībā stingri ievēro abas puses.
Autosatiksmes joma
Nolīgums ar Slovākiju par starptautiskiem pārvadājumiem ar autotransportu noslēgts 1998. gada 9. aprīlī Rīgā.
Notikušas divas Latvijas - Slovākijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem. Pēdējā sanāksme notika Bratislavā 2002.gada 13.-14.maijā. Kopējā komisija vienojās, ka, sākot ar 2003.gada janvāri, tranzīta un divpusējos pārvadājumos starp abām valstīm automobiļi tiks atbrīvoti no atļauju režīma. Savukārt, divpusējiem, tranzīta, kā arī pārvadājumiem uz trešajām valstīm 2003.gadā puses vienojās apmainīties ar 350 atļaujām. Šāda atļauju kvota ir spēkā arī 2004. un 2005. gadā.
2002.gadā pārvadājumu intensitāte ar Slovākiju bija samērā augsta un Latvijas pārvadātāji izmantoja 2745 Slovākijas atļaujas divpusējiem un tranzīta kravu pārvadājumiem un 172 atļaujas divpusējiem, tranzīta, kā arī pārvadājumiem uz trešajām valstīm. 2003. gadā Latvijas pārvadātāji izmantoja 170 Slovākijas atļaujas pārvadājumiem uz trešajām valstīm, savukārt 2004. gadā 178 atļaujas.
Aviācijas joma
Latvija 1998. gadā ir ratificējusi Līgumu par gaisa satiksmi ar Slovākiju.
Starp Latviju un Slovākiju netiek veikti regulārie lidojumi.
Tranzīta politikas joma
Nolīgums par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem ar Slovākiju tika parakstīts Lisabonā 2001. gada 28. maijā.
Latvijā iebraukušo Slovākijā reģistrēto kravas automašīnu skaits:
2002. gada janvāris – augusts - 3624
2003. gada janvāris – augusts - 5091
Sadarbība veselības jomā
LR Veselības ministrijas līdzšinējā sadarbība ar Slovākiju izpaudusies sekojošas sfērās:
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca sadarbojas ar Slovākiju kohleārās implantācijas jomā. Tiek veikta ķirurģiskās un klīniskās pieredzes apmaiņa.
Farmācijas jomā sadarbība ar Slovākiju tika realizēta CADREAC līguma (ES asociēto valstu Zāļu aģentūru parakstīts līgums) ietvaros. Uzsāktā sadarbība zāļu reģistrēšanas, novērtēšanas, kontroles un uzraudzības jomās ar Slovākiju turpinās arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Notiek regulāra kompetento institūciju pārstāvju tikšanās, pieredzes un informācijas iegūšana.
Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju. Šī līguma ietvaros tiek īstenota gan informācijas apmaiņa( tiek sūtīti informatīvie bukleti, zinātniskas publikācijas, rakstu krājumi, grāmatas), gan zinātnieku apmaiņa.
Sadarbība un informācijas apmaiņa IZM pārziņā esošajās nozarēs notiek ES un Eiropas Padomes komiteju un darba grupu ietvaros.
Daļa Latvijas augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus, sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS vai Eiropas galvaspilsētu universitāšu tīkla (UNICA) ietvaros:
• Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Kosices Tehnisko universitāti;
• Daugavpils Universitāte plāno uzsākt sadarbību ar Svētā Kirila un Metoda Universitāti Trnavā;
• Rēzeknes augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā.
Vidzemes augstskola sadarbojas ar Slovākijas Leonardo da Vinci mobilitātes projekta N.DM/294/LV/04/428 (Sharing Experience of Business Intelligence Management) Biznesa inteliģences vadības sistēmas ietvaros.
Sadarbība kultūras jomā
Bibliotēkas
Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku vieno līdzīgas intereses nacionālā kopkataloga veidošanas, automatizācijas, kultūras mantojuma saglabāšanas, kā arī citās bibliotēku darba un bibliogrāfijas jomās.
2003. gada 7. martā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Slovākijas Nacionālā bibliotēka parakstīja sadarbības līgumu uz četriem gadiem. Līgums balstās uz savstarpējām interesēm bibliotēku zinātnē, kultūras mantojuma digitalizācijā, automatizācijā un citām bibliotēku darba un bibliogrāfijas radniecīgajām nozarēm.
2003. gada 6.-7. martā LNB uzņēma 5 IT speciālistus no Slovākijas NB un Slovākijas Zinātnes un informācijas centra, kuri veica studiju braucienu pa Baltijas valstīm, Poliju un Somiju. IT speciālisti interesējās par Nacionālo kopkatalogu, kā arī par LNB digitalizācijas šodienas un nākotnes plāniem.
Līguma ietvaros 2003. gadā LNB bija ieradusies Slovākijas NB vadība, lai tuvāk iepazītos ar situāciju LNB.
Muzeji
Līdzšinējie nozīmīgākie sadarbības projekti ir bijuši:
Latvijas Fotogrāfijas muzejam – līdzdalība ikgadējā Bratislavas foto festivālā Mesiac Fotografie. Iepriekšējos gados Latviju festivālā pārstāvējuši tādi izcili fotogrāfi kā Andrejs Grants, Gvido Kajons, Moderis Rubenis un citi.
2004. gada 3.-7. novembrī Bratislavas foto festivālā Mesiac Fotografie notika pagājuša gadsimta 20.-40. gadu izcilā Latvijas foto vecmeistara Kārļa Lakšes fotogrāfiju izstāde „Vērotājs”.
Valmieras muzejam – piedalīšanās ar izstādi Latvijas kultūras dienu pasākumos Bardejovā 2003.gada augustā.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam - kopš 1997.gada regulāra līdzdalība “Muzeum vo Sv.Antone” organizētajā starptautiskajā dabas aizsardzības tematikai veltītajā bērnu zīmējumu izstāžu projektā.
Mūzika
2005. gada no 20.-22. janvārim 6. Latvijas blūza festivālā „Riga Pelican Blues” piedalījās arī mūziķi no Slovākijas. Festivāla atklāšanā 20. janvārī slovāku ģitārists Ļubošs Bena spēlēja uz resfoniskās ģitāras, kas ir akustiska no metāla veidota ģitāra ar īpašu skaņu.
2005. gada 28., 30. janvārī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) notiek čehu komponista Leoša Janāčeka operas „Jenūfa” pirmizrāde. Izrādes muzikālais vadītājs un diriģents ir Bratislavas operas mākslinieciskais vadītājs Jaroslavs Kizlinks, režisors Prāgas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs Jiržī Nekvasils.
Kultūrizglītība
Latvijas Kultūras koledža un Valmieras mākslas vidusskola sadarbojas ar Bratislavas Animācijas skolu Slovākijā. Sadarbības rezultātā Latvijas Kultūras koledža Eiropas Savienības programmā Socrates iesniedza projektu “Electronic Superskills”, kas paredz jauno informāciju tehnoloģiju izmantošanas intensifikāciju kultūras jomas izglītībā.
Latvijas Kultūras koledža un Valmieras mākslas vidusskola iesaistījusies programmas Comenius III Eiropas sadarbības tīkla projektā “Big Picture Network”, kura koordinatore ir Sautportas (Southport) koledža Anglijā un kurā piedalīsies 10 mākslas izglītības iestādes no septiņām Eiropas valstīm, to vidū Bratislavas Animācijas skola Slovākijā. Projekta ilgums ir 3 gadi. Šī projekta ietvaros paredzēta sadarbība starp Valmieras mākslas vidusskolu un Bratislavas Animācijas skolu animācijas, fotogrāfijas un multimediju jomā.
Arhīvi
Latvijas Valsts arhīviem sadarbība notiek Eiropas Savienības Nacionālo arhīvu vadītāju darba sanāksmju, Starptautiskās Arhīvu padomes un citu starptautisku organizāciju organizēto pasākumu un projektu ietvaros.
Tautas māksla
Bauskas rajona Iecavas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs no 2003. gada 29. jūlija līdz 3.augustam piedalījās tautas mūzikas festivālā Zuborecā;
Bardejevo pilsētā Slovākijā viesojušies deju kolektīvi ”Pida” un vidējās paaudzes deju kolektīvs no Aizkraukles rajona. Slovākijā viesojies arī deju kolektīvs ”Atvars” no Jaunjelgavas;
No 2003. gada 15. – 20. jūlijam TIC rīkotajā pasākumā Slovākijā uzstājās Bauskas pilsētas tautas nama koris ”Dzīle“;
Alūksnes pilsētas tautas nama jauktais koris „Sonus“ 2003. gada oktobrī piedalījās koru festivālā Trnavā;
Liepājas rajona Durbes sieviešu koris 2004. gada vasarā piedalījās festivālā Košicē.
Slovākijā 2003.gada augustā notika Latvijas Kultūras dienas:
Valmieras rajons piedalījās šajās dienās ar oficiālu delegāciju;
VPTDK ”Pastalnieki” un jauniešu TDK ”Pērkonītis” uzstājās Bardejevo;
Valmieras NP muzejs izstādīja Bardejevo pilsētā;
Preiļu novada kultūras centra jauniešu kolektīvs ”Dancari” un vidējās paaudzes deju kopa ”Talderi” uzstājās Košicē un Prešovā 10.- 16. augustā;
Saldus kultūras centra deju kopa ”Bandava” uzstājās ar speciālu šim festivālam veidotu deju programmu 18.-24. augustā;
Tautas teātris ”Saldus” uzstājās ar V.Belševicas izrādi ”Tās dullās Paulīnes dēļ” un ar A.Čaka 100 gadei veltītu koncertuzvedumu 18.-24. augustā;
Slovākijā viesojās arī Rencēnu pagasta sieviešu ansamblis; Ķoņu pagasta tradīciju ansamblis; Rūjienas KN vidējās paaudzes TDK ”Luste”..
Vizīšu apmaiņa
1996. gada 18. - 19. aprīlis Slovākijas ārlietu ministra J. Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā.
1997. gada 10. jūlijs Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa un Slovākijas prezidenta M.Kovāča tikšanās CAE ekonomiskā samita ietvaros Zalcburgā.
1998. gada 8. - 9. aprīlis Slovākijas premjerministra V. Mečiara (Vladimir Meciar) oficiālā vizīte Latvijā.
1999. gada 11. - 12. marts Latvijas ārlietu ministra V. Birkava oficiālā vizīte Slovākijā.
1999. gada 23. - 24. marts Slovākijas vicepremjera eirointegrācijas jautājumos P. Hamžika (Pavol Hamzik) vizīte Latvijā.
1999. gada 30. jūnijs - 2. jūlijs Latvijas Ministru prezidenta V.Krištopana tikšanās ar Slovākijas premjerministru M.Dzurindu CAE ekonomiskā foruma ietvaros Zalcburgā.
1999. gada 10. - 11. septembris Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas tikšanās ar Slovākijas premjerministru R.Šusteru starptautiskās konferences "Baltijas-Melnās jūras sadarbība uz integrētu Eiropu 21. gs. bez sadales līnijām" Jaltā.
2000. gada 12. jūnijs Slovākijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra un galvenā ES sarunu vedēja J. Figela (Jan Figel) vizīte Latvijā.
2000. gada 5. - 6. novembris Slovākijas ārlietu ministra E. Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā.
2000. gada 27. - 28. novembris Slovākijas aizsardzības ministra P. Kaņa (Pavol Kanis) oficiālā vizīte Latvijā.
2001. gada 5. - 6. februāris Slovākijas valsts īpašuma pārvaldes un privatizācijas ministres M.Mahovas (Maria Machova) vizīte Latvijā.
2001. gada 13. - 14. maijs Latvijas Ministru prezidenta A.Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā.
2003. gada 4. - 5. aprīlis Latvijas Ministru prezidenta E.Repšes piedalīšanās septiņu NATO uzaicināto valstu - Rumānijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas - premjerministru neformālā sanāksmē Rumānijā.
2003. gada 26. - 27. novembris Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja P.Hrušovskī (Pavol Hrušovsky)oficiālā vizīte Latvijā.
2004. gada 23. - 24. maijs Slovākijas premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos P.Čakī (Pal Csaky) darba vizīte Latvijā.
2004. gada 27. jūnijs Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas tikšanās ar Slovākijas prezidentu I.Gašparoviču NATO Stambulas galotņu tikšanās ietvaros.
2005. gada 2. - 3. februāris Latvijas ārlietu ministra A.Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā
Svarīgākie līgumi
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām (17.08.1994.; spēkā no 13.01.1995.);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (09.04.1998.; spēkā no 30.10.1998.);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (09.04.1998.; spēkā no 09.12.1998.);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par gaisa satiksmi (09.04.1998.; spēkā no 27.10.1998.);
• Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (11.03.1999.; spēkā no 01.01.2001.);
• Sadarbības protokols starp Ārlietu ministrijām (11.03.1999);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām (24.04.1999.; spēkā no 18.06.1999.);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem (28.05.2001.; spēkā no 03.02.2002.);
• Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību. (02.02.2005.).