(tulkojums)
Vienoti Eiropai
Austrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Polijas un Portugāles prezidenti Heinz Fischer, Tarja Halonen, Horst Köhler, Carlo Azeglio Ciampi, Vaira Viķe-Freiberga, Aleksander Kwaśniewski un Jorge Fernando Branco de Sampaio
I.
Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē parādīja, ka daudzi pilsoņi jūtas vīlušies Eiropas politikā. Lai gan vairums pilsoņu atbalsta Eiropas projektu, viņi ir nobažījušies par tā īstenošanas veidu. Viņi jūtas izstumti gan no viņu nākonei būtisku, gan ar ikdienas dzīvi saistītu jautājumu izlemšanas.
Pārāk bieži vitāli svarīgi Eiropas jautājumi pirms to izlemšanas nav tikuši plaši apspriesti.
Daudziem ES normatīvi liekas pārspīlēti. Lēmumu pieņemšanas kārtība bieži ir pārāk neskaidra un lēmēji paliek pārāk anonīmi.
Un pats galvenais – pārāk bieži Brisele ir tikusi vainota valstu iekšējās problēmās. Tas met negatīvu ēnu uz labu projektu.
Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešamas spēcīgas, ietekmīgas un efektīvas institūcijas un pārskatāmas procedūras.
Eiropas Savienībai vajadzētu regulēt vienīgi tos jautājumus, kurus ir labāk regulēt centralizēti. Tai ir nepieciešams veids, kā uzcelt tiltu pār plaisu starp Eiropas lēmējiem un pilsoņiem. Konstitucionālā līguma mērķi – tuvība pilsoņiem, pārskatāmība, demokratizācija un efektivitāte – joprojām ir spēkā. Visus Eiropas pilsoņus skaroši jautājumi ir jāapspriež ar visu pilsoņu piedalīšanos.
Augstais bezdarba līmenis un lēnā ekonomikas izaugsme daudziem liek bažīties par savu nākotni. Eiropai ir jāsniedz viņiem patiesa perspektīva. Tāpēc ir pareizi, ka Eiropas Komisijas politikas centrā ir izaugsme un nodarbinātība. Ja cilvēki jutīs, ka ES dalībvalstis sniedz viņiem un viņu bērniem jaunas darba un labklājības iespējas, viņi atbalstīs Eiropas projektu. Eiropas modelis sevī ietver neatņemamu sociālo komponentu. Bet ir jānopelna arī tā ekonomiskais pamats.
Šobrīd vissvarīgākais uzdevums ir vairot uzticību Eiropas politikai. Mums ir jāpanāk, lai ikviens spētu saprast integrācijas pozitīvo devumu. Pilsoņiem saprotamā veidā mums ir jāstāsta viņiem, kā darbojas ES, ko tā ir sasniegusi, kurp tā dodas un kāpēc. Tas ir veids, kā panākt atbalstu Eiropas projektam. Bez sabiedrības piekrišanas un atbalsta ES nespēj konsolidēties, nemaz nerunājot par tās tālāku attīstību.
II.
Eiropai šie ir grūti laiki. Bet nav iemesla apšaubīt Eiropas projektu. Mums ir tikai jāatceras, ko Eiropas Savienība ir devusi valstīm un cilvēkiem, ko tā apvieno: augošu labklājību un ekonomisko spēku, lai palīdzētu mums veidot globalizāciju, brīvību un tiesības daudzveidīgās to izpausmēs un pāri visam – drošību no kara un apspiestības.
Luksemburgas premjerministrs un ES Padomes bijušais prezidents Jean-Claude Juncker ir atzīmējis, ka ikvienam, kas ir nemierā ar Eiropu, vajadzētu apmeklēt karā kritušo kapus. Mēs no sirds tam piekrītam. Eiropā valdošo mieru nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu; mūsu vidū vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kas to ir mācījušies no rūgtas pieredzes. Mūsdienu jaunatnei karš Eiropas Savienības valstu starpā ir neiedomājams – un tāds tas patiešām ir. Tas ir nenovērtējams Eiropas integrācijas sasniegums.
Taču mēs zinām arī, ka mūsu ekonomikas panākumi sakņojas Eiropas iekšējā tirgū. Tas nesa vecākajām dalībvalstīm labklājību un šādas pat iespējas piedāvā arī jaunajām dalībvalstīm. Mēs vēlamies, lai labi funkcionējoši tirgi ietu soli solī ar sociālo taisnīgumu un līdzsvaru. Tieši šāds Eiropas modelis varētu ilgtermiņā garantēt labklājību mūsu pilsoņiem.
Vienīgi kopīgiem spēkiem Eiropas nācijas spēs pastāvēt konkurences cīņā un sekmīgi risināt sarunas ar tādām valstīm kā ASV, kā arī ar Ķīnu un Indiju, kuru demogrāfiskais svars ir attiecīgi 1,3 un 1,15 miljardi iedzīvotāju ar attiecīgi 9 un 8.5% augstiem izaugsmes rādītājiem. Vienīgi ekonomiski spēcīga, solidaritātē vienota Eiropa spēj vadīt globalizācijas spēkus. Tā var globalizācijai piešķirt sociālo dimensiju, ko mēs uzskatām par tai nepieciešamu. Tādejādi mēs varam izveidot modeli visai pasaulei.
Iekšējais tirgus nozīmē konkurenci, un tā savukārt pieprasa pūliņus un elastību. Godīga konkurence arī nodrošina labākus produktus un pakalpojumus patērētājiem. Cita ceļa uz priekšu nav, ja mēs vēlamies saglabāt un vairot mūsu labklājību.
Eiro ieviešana bija vēl viens svarīgs solis, arī politiskajā aspektā. Tā ir ievērojami veicinājusi monetāro stabilitāti, zemākus aizdevuma procentus, pārskatāmību, pazeminātas darījumu izmaksas, finanšu tirgu integrāciju un cilvēku mobilitāti. No tā iegūst arī ārpus eiro zonas esošās dalībvalstis.
III.
Mēs nedrīkstam izniekot to, ko esam izveidojuši, mums ir stingri jātur rokā mūsu nākotnes iespējas. Bet lai to darītu, mums ir jāzina, ko mēs gribam.
Eiropas Savienība jau tagad ir kas daudz vairāk kā brīvās tirdzniecības zona. No pašiem sākumiem tā bija iecerēta kā politisks projekts. Tā ir kopiena ar kopīgu likteni, kopīgām vērtībām un principiem. Šo principu skaitā ir brīvība, demokrātija, līdztiesība un likuma vara, plurālisms un cilvēka cieņas ievērošana, sociālais taisnīgums un solidaritāte.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina sava apņēmība sekmēt zināšanas un novatorismu kā ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēku un vēl vairāk jāstrādā pie strukturālās reformas. Tas ir vienīgais ceļš, kā padarīt savas ekonomikas dinamiskākas.
Bet pats svarīgākais – ES ir ar pasauli jārunā vienā balsī. Tikai tā tā varēs likt lietā savu ekonomisko un politisko svaru. Tikai tā tā varēs palīdzēt sekmīgi risināt globālās problēmas. Tas ir tas, ko gaida mūsu partneri citur pasaulē.
IV.
Tagad mums ir mierīgā gaisotnē jāapsver, kā mēs varam atgriezt Eiropas kuģi uz kursa. Ar ko mums ir jāsāk?
- Mums ir nepieciešama demokrātiskāka, pārkatāmāka un efektīvāka ES, gan mūsu pašu interesēs, gan lai pastāvētu globalizācijas apstākļos.
- Mums ir nepieciešams izstrādāt veidus, kā cilvēkus vairāk iesaistīt Eiropas projektā un padarīt tos par šī projekta īstanošanas un tālākas attīstības sastāvdaļu. Tādejādi mums ir jāapsver ceļi, kā ES iedzīvotāji varētu pēc iespējas labāk izteikt savu viedokli par Eiropas jautājumiem.
- Mums ir ciešāk jāsadarbojas drošības un terorisma apkarošanas jautājumos, kā to vēlreiz ir parādījuši nesenie teroristu uzbrukumi.
- Mums ir nepieciešama lielāka gatavība uz kompromisiem un lielāka solidaritāte. Tas ir Eiropas projekta stūrakmens un ir visu dalībvalstu interesēs.
- Eiropai ir jāsagatavojas nākotnei, Mums ir jāiegulda līdzekļi Eiropas stiprākajās pusēs: novatorismā, sakaros, izglītībā un zinātnē. Mums ir jāizpēta, cik daudz mēs maksājam Briselei un kā šie līdzekļi tiek tērēti. Šajā jautājumā ir nepieciešams panākt savlaicīgu vienošanos, un tāpēc šāda vienošanās tiks panākta.
Tagad mums ir pilnvērtīgi jāizmanto pārdomu laiks. Mēs nedrīkstam zaudēt drosmi, mums ir jābūt neatlaidīgiem un jāliek lietā izdoma.
V.
ES „atvērto durvju” politika ir izrādījusies veiksmīga. Jaunu dalībvalstu uzņemšana ir devusi Eiropai impulsu un jaunas iespējas.
Tagad mums ir jāizmanto šis laiks un jāiemācās dzīvot 25 valstu Savienībā, un jāizjūt Eiropas identitāti, kas balstās kopīgā vēsturē, kopīgā kultūrā un kopīgās vērtībās, kas nosaka mūsu ikdienas dzīvi un definē mūsu kopīgo Eiropas telpu. Kas attiecas uz paplašināšanās dienas kārtībā esošajiem jautājumiem, jāliek lietā princips “pacta sunt servanda”. Panāktās vienošanās, protams, ir jārespektē. Potenciālajām kandidātvalstīm uz dalību ES ir nepieciešamas reāli īstenojamas perspektīvas, kas radīs arī papildus stimulus dziļākām iekšējām reformām un Eiropas standartu pārņemšanai. Iestāšanās kritēriji, tai skaitā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un likuma vara ir vienlīdz lielā mērā jāattiecina uz visām kandidātvalstīm.
Šajās dienās daudzās valstīs ir sākušies vasaras atvaļinājumi. Daudzi izbaudīs Eiropas skaistākās vietas, nesaskaroties ar robežkontroli, un daudzviet pat ar vajadzību mainīt naudu. Tas varbūt ir praktisks veids, kā saskatīt, kā ikviens var iegūt no Eiropas.
Tieši to mēs negribam palaist garām. Mums ir jāizmanto kopīgas un vienotas Eiropas iespēja, pildot savu pienākumu pret nākamajām paaudzēm.