“Likumdevēja darbs ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju. Tas var veicināt labklājību, ekonomisko izaugsmi, vietējās un ārvalstu investīcijas un tieši pretēji - bremzēt. Katrs pieaugums budžetā sākas ar labiem likumiem un stabilu tiesisko vidi, kurai uzticas uzņēmējdarbība,” uzsvēra Raimonds Vējonis. Viņš aicināja klātesošos izmantot semināru jaunu ideju un ierosmju kaldināšanai.
Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš seminārā vērsa uzmanību uz iespējām uzlabot likumu izstrādi un pilnveidot Saeimas kārtības rulli. Īpaši viņš aicināja izvairīties no konceptuālu priekšlikumu iesniegšanas trešajā lasījumā, kā arī rūpīgāk vērtēt steidzamības izmantošanu likumprojektu virzībā. Tāpat A. Endziņš aicināja palielināt Saeimas prezidija lomu iesniegto likumprojektu izvērtēšanā.
Francijas Valsts padomes viceprezidents Žans-Marks Suvē (Jean-Marc Sauve) atgādināja, ka labu likumu raksturo tā vienkāršība un skaidrība. Likumu veidošanai jāpiesaista profesionāļi, lai sniegtu atbalstu parlamentam sarežģītu jautājumu izlemšanā. Viņš uzsvēra, ka arī Francijas Valsts padome uzmanīgi seko, lai Francijas parlaments trešajā lasījumā veiktu tikai tehniskus un gramatiskus labojumus vai novērstu pretrunas ar konstitūciju.
Analizējot valsts padomes nepieciešamību Latvijā, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzsvēra, ka likumdošanas kvalitātei ir jākļūst par valsts prioritāti. Vājš likumdošanas process ietekmē valsts ekonomiku un labklājību, tāpēc nepieciešams stiprināt profesionālu normatīvo aktu un politikas dokumentu izvērtējumu no Satversmes un starptautisko saistību viedokļa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere informēja par uzsāktajām iniciatīvām Saeimas analītiskās kapacitātes stiprināšanā. Viņa uzsvēra arī starpinstitucionālas ekspertīzes nepieciešamību normatīvo aktu izstrādes procesā, ņemot vērā plašo jautājumu loku, ar ko ikdienas darbā arvien biežāk saskaras likumdevējs.