Šogad svinam Latvijas Republikas pamatlikuma − Satversmes − apstiprināšanas 100. gadadienu. Satversmē iekļautās vienlīdz būtiskās un nākotnei nozīmīgās vērtības reizēm var šķietami konkurēt, tādējādi veidojot izvēles dilemmas. Atbildes uz dilemmām meklēs jaunieši, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu debašu ciklā “#Satversmei100: vērtības nākotnei”.
Pirmās debates notiks Satversmes apstiprināšanas 100. gadadienā − 2022. gada 15. februārī − no plkst. 14.00 līdz 15.30 Rīgas pilī, kur ar Valsts prezidentu debatēs astoņi jaunieši: Laura Zīmele no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas; Laura Stalidzāne no Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas; Rehafa El Rekabija no starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”; Sandija Gunta Evardsone no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas; Roberts Muško no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas; Nikola Princova no Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas; Karlīna Jansone no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas; Patriks Žilins no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.
Debates vadīs radio un TV personība Toms Grēviņš. Tās būs skatāmas tiešraidē portālā LSM.lv, Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv un Valsts prezidenta sociālo tīklu YouTube, Facebook un Twitter kontos.
Debašu cikls tiks turpināts visa gada garumā, aizvadot debates arī reģionos – Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē un Sēlijā. Cikla noslēgums plānots 2023. gada februārī Rīgas pilī.
Debašu cikls “#Satversmei100: vērtības nākotnei” ir nozīmīgs solis jauniešu līdzdalībai Latvijas nākotnes veidošanā. Tas mudina jauniešus formulēt savas domas, kā arī sarunāties un sadzirdēt citu viedokli par mums katram svarīgiem jautājumiem.
Piemēram, Satversmes 100. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, bet cenzūra ir aizliegta. Satversmes 95. pants deklarē, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Kā līdzsvarot tiesības uz vārda brīvību ar cilvēka cieņu un cenzūras aizliegumu? Vai cieņpilnas sarunas labā var ierobežot vārda brīvību? Vai tas nozīmētu pārkāpt cenzūras aizliegumu?
Satversmes 115. pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes ievadā noteikts, ka ikviens rūpējas par sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Tomēr valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai ir nepieciešami resursi, tai skaitā dabas resursi. Vai, rūpējoties par nākamo paaudžu tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, var ierobežot pašreizējo paaudžu labklājību? Vai, sargājot vidi un dabu, var ierobežot tiesības uz privāto īpašumu, ko aizsargā Satversmes 105. pants?
Satversmes ievads deklarē, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Lai augtu cilvēku labklājība, mūsu valstij ir jāiesaistās globālajā ekonomikā, jāpiemērojas tās standartiem. Kā saskaņot nacionālas valsts identitāti ar globalizācijas vienādojošo ietekmi un nepieciešamību Latvijai sekmīgi attīstīties atvērtā pasaulē?
Debates par šīm un citām Satversmes dilemmām tiks ierakstītas, un to saturs – apkopots, lai veidotu mācību un izziņas materiālu.
Debašu ciklu organizē Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, biedrībām “Quo Tu domā?” un “Eiropas Kustība Latvijā”.