Vaira Vīķe-Freiberga

 

Video: Ukrainas prezidenta vizīte Latvijā

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī uzņēma Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko, kurš šodien un rīt pirmo reizi uzturas valsts vizītē Latvijā.

 

Apstiprinot Latvijas un Ukrainas abpusējo mērķi izvērst valstu sadarbību, V.Vīķe-Freiberga un V.Juščenko apspriedās par iespēju izvērst abu valstu starpvaldību komisijas darbu, lai dažādās nozarēs panāktu plašu kontaktu attīstību, sākot no politiskā dialoga un ekonomiskajiem sakariem līdz plašākai sadarbībai kultūras laukā. V.Juščenko prezidentei apliecināja, ka Latvijas uzņēmēji ir gaidīti Ukrainā, lai veiktu investīciju projektus, kā arī veidotu kopuzņēmumus. V.Vīķe-Freiberga mudināja Ukrainu turpināt aizsāktās reformas valsts izaugsmes un demokratizācijas procesā, atzīmējot, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās reformās un eiroatlantiskajā virzībā.

 

Tika apspriesta nepieciešamība pēc vienotas Eiropas Savienības ilgtermiņa politikas enerģētikas jomā. Pēc tikšanās V.Vīķe-Freiberga sacīja:“Eiropas Savienības dalībvalstis ir nonākušas pie secinājuma, ka ir pienācis pēdējais laiks strādāt pie kopējas enerģētikas politikas ES kā tādai, un tikko valsts vizītē Somijā es guvu apliecinājumu tam, ka Somijas prezidentūras laikā Eiropas kopējā enerģētikas politika būs viens no svarīgiem jautājumiem, pie kura tiks strādāts. Mēs ar prezidenta kungu pārrunājām divpusējās vajadzības enerģētikas jautājumā, uzsverot to, cik liela loma ir Ukrainai kā enerģētikas tranzītvalstij, un es pieminēju to, ka šīs piegādes ceļiem nākotnē būtu pēc iespējas jābūt diversificētiem. Mēs vēlētos redzēt arī Kaukāza enerģijas avotus ejam cauri Ukrainai un virzoties uz Baltijas valstīm, tai skaitā uz Latviju. Tie būtu jauni enerģijas ceļi. Ir nepieciešams, lai Eiropa nākotnē domātu arī par citiem enerģijas avotiem, bet arī par piegādes un distribūcijas centriem, un tas ir būtisks jautājums, kas turpinās būt aktuāls tuvākajā laikā un kas prasa tamdēļ ļoti nopietnas kā bilaterālās, tā arī multilaterālās konsultācijas.”

 

Atbildot uz jautājumu par NATO galotņu sanāksmi gada beigās un Ukrainas transatlantiskajiem centieniem, V.Vīķe-Freiberga žurnālistiem sacīja, ka Latvija atbalsta to, lai Ukraina jau drīzumā varētu saņemt Rīcības plānu dalībai NATO: “Latvija uzņems NATO sammitu nākamruden un šajā sanāksmē galvenokārt tiks pārrunāti pašas alianses pārkārtošanās un nākotnes plāni, taču tai pašā laikā šie nākotnes plāni ietver arī eventuālo paplašināšanos, un tajā sakarā ir ļoti iespējams, ka Ukraina saņems Rīcības plānu pat pirms šī rudens sammita. Tas no Latvijas puses būtu vēlams solis. Mēs novēlam, lai Ukraina virzās uz priekšu cik ātri vien iespējams, mēs pilnībā atbalstām drošības un stabilitātes areāla paplašināšanos šeit Austrumeiropā, mēs respektējam Ukrainas izvēli pievienoties NATO aliansei, uzskatām, ka katrai suverēnai valstij ir visas tiesības izvēlēties savus drošības mehānismus un arī izvēlēties savus sadarbības partnerus. Mēs paši esam izvēlējušies un sekojam transatlantiskajai integrācijai. Mēs atbalstam Ukrainas centienus tajā virzienā. Šeit, protams, ļoti nozīmīgu lomu spēlēs tieši konkrētie soļi, ko Ukrainas valdība un bruņotie spēki spēs parādīt alianses locekļiem jau tuvāko mēnešu laikā. Šeit runājam par procesiem, kas notiek pašreiz ļoti strauji, viņiem ir ļoti pozitīva dinamika, un es domāju, ka šī dinamika Ukrainai ir ļoti labvēlīga.”