9. janvārī Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar 14. Saeimā pārstāvēto frakciju “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība” deputātiem, pārrunājot Valsts prezidenta un jaunās Saeimas frakciju prioritātes likumdošanas jautājumos.
Valsts prezidents atzinīgi izteicās par jaunās Saeimas darba cēliena sākumu: “Daudz kas kopīgs ir panākts. Esam darba sākumā, un ceru, ka koalīcija tikpat labi arī turpinās darbu šogad un nākamos četrus gadus.”
E. Levits novērtēja, ka likumdošanā ir iestrādāta iespēja horizontālai sadarbībai dažādu prioritāru jautājumu risināšanai, taču ir jāpanāk tās īstenošana praksē. Piemēram, ieceļot ministru biedrus tādās Latvijas valstij nozīmīgās jomās kā digitalizācija, demogrāfijas, ģimenes un bērnu tiesības, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas, kā arī informatīvā telpa. “Patlaban šajos jautājumos mums ir ļoti vāja vai nekāda politika. Latvijai kā modernai valstij arī no valsts drošības aspektiem šajās jomās ir nepieciešama konsolidēta politika un atbildīgas amatpersonas,” uzsvēra E. Levits.
Valsts prezidents ar frakciju deputātiem lielu uzmanību pievērsa aktuālajiem Latvijas šī brīža jautājumiem: iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, ekonomikas transformācija un sociālā atbalsta jautājumi.
Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt politiku Eiropas Zaļajā kursā pieejamo līdzekļu gudrai izmantošanai Latvijas interesēs. “Eiropas Zaļais kurss ir jāizmanto tādā veidā, lai tas stiprinātu Latvijas tehnoloģisko attīstību un izglītības kvalitāti, jo mazai valstij transformēties ir vienkāršāk un ātrāk. Mums ir jāizmanto mūsu priekšrocība apzināti un mērķtiecīgi,” norādīja E. Levits.
Valsts prezidents no savas puses uzsvēra nepieciešamību stiprināt atvērto latvietību, vēsturisko atmiņu un demokrātisko izglītību. Pēc Valsts prezidenta domām nepieciešams izveidot stipendiātu programmu topošajiem latviešu valodas, Eiropas Savienības oficiālo valodu un STEM priekšmetu skolotājiem. Tas varētu risināt skolotāju trūkumu šajos priekšmetos.
Tāpat jāturpina virzīt ideju par Valsts padomes izveidošanu kvalitatīvākam likumdošanas procesam Latvijā.
Valsts prezidents norādīja, ka plāno iesniegt Saeimā piedāvājumu izmaiņām Partiju finansēšanas likumā. “Ar šiem grozījumiem lielāks uzsvars tiktu likts uz to, lai partijas varētu izstrādāt kompetentāku politiku. Proti, kopējais finansējums paliktu nemainīgs, bet daļa no finansējuma būtu jāizmanto partijas kapacitātes veicināšanai,” skaidroja E. Levits.
