Cilvēkkapitāla attīstības darba grupa* kā virs mērķi izvirza - mērķtiecīgu un sistēmisku ilgtspējīgas nācijas izveidi un attīstību, īpaši akcentējot nācijas demogrāfisko atjaunošanos, katra valsts piederīgā labklājību un sabiedrības saskaņotu attīstību, tādējādi sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību.
Policentriskas attīstības veicināšanas darba grupas vadītājs M.Kučinskis sniedzot pārskatu par paveikto vērsa uzmanību, ka visām lielajām pilsētām ir būtiski palielinājies to ietekmes funkcionālais areāls. Darba vietas koncentrējas Rīgā (52%) un Rīgas reģionā (67%). Mārupē un Ķekavā ir divas reizes vairāk darba vietu nekā Jēkabpilī, vairāk nekā Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī. Lielajās pilsētās koncentrējas 68% no visām darba vietām. Savukārt lauku apvidos, situācijas analīze liecina, ka 50% iedzīvotāji grib palikt laukos, bet vienlaicīgi 75 tūkst. mājsaimniecību nespēj nodrošināt sev ienākumus no saimnieciskās darbības.
Diskusijās darba grupā iezīmējas šādi risinājumu virzieni, - 1) koncentrēt attīstību teritorijās ar augstāko attīstības potenciālu, 2) izstrādāt lauku novadiem stratēģiju, lai palielinātu ekonomisko atdevi no lauksaimniecības ražošanas, 3) noteikt mehānismus pašvaldību ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai.
J.Ekmanis aicināja rūpīgi izvērtēt ilgtermiņa risinājumu efektus: „Visām darba grupām nepieciešams aktīvi iesaistīties informācijas apmaiņā savstarpēji izmantojot iegūtos rezultātus, sabalansējot piedāvātos risinājumus, jo ieguldījumi demogrāfijas problēmas risināšanā ir būtiski un ilgtermiņa atdeve ne vienmēr ir acīmredzama un tādēļ izskaidrojama sabiedrībai.”
Komisijas loceklis J.Biķis vērsa klātesošo uzmanību atalgojuma paaugstināšanas un konkurētspējas, kā arī investīciju atbalsta jautājumiem. Piemēram, Igaunijā tās pašvaldības, kuras piesaista lielākas privātās investīcijas saņem lielāku ES fondu publisko finansējuma atbalstu. Par šādu atbalsta veidu iestājas arī Latvijas Pašvaldības savienības kongresa dalībnieki, sagatavojot rezolūciju kongresā, Preiļos.
Darba grupas turpina darbu, lai no daudzajiem piedāvātajiem risinājumiem, idejām izvēlētos iedarbīgākās un reāli īstenojamākās jau tuvākajā laikā plānojot izmaiņas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos.
*Cilvēkkapitāla attīstības darba grupa, analizējot demogrāfiskās tendences vērtē situāciju kā ļoti satraucošu, kas būtiski ietekmē tautas attīstības procesu. Īpaši tika uzsvērts, ka dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no 40-42 tūkstošiem jaundzimušo 1986.-1988.g.g. līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.-1999.g.g., prognozējot, ka pēc 5-10 gadiem tas svārstīsies ap 10 tūkstošiem jaundzimušo gadā. Savukārt vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti samazinājās līdz kritiski zemajam līmenim - 1,1 bērnam. Lai saglabātu iedzīvotāju skaitu nemainīgu vajadzīgs, lai vidēji sievietēm būtu 2,2-2,3 bērni, t.sk. ģimenē nepieciešami vismaz 3 bērni.