Pēc starpziņojuma noklausīšanās SAK dalībnieki uzsāka diskusiju par tajā izteiktajiem secinājumiem un ierosinājumiem, kā arī vienojās, ka Saeimas rudens sesijai tiks sagatavotas un iesniegtas vairākas likumdošanas iniciatīvas, kas tieši attiecas uz pašvaldību lomas palielināšanu reģionālajā un lauku attīstībā, kā arī uzņēmējdarbības saglabāšanu un paplašināšanu ārpus Rīgas un tās aglomerācijas.
Valsts prezidents, novērtējot diskusijai pieteiktos tematus un sasniegtos rezultātu, izteica atzinību sagatavotajiem priekšlikumiem un uzsvēra, ka tieši pašvaldība lauku apvidos ir visvairāk nepieciešama uzņēmējdarbības aktivizēšanai, kas sakrīt ar darba grupas izteiktajiem secinājumiem.
Sēdes dalībnieki atzina, ka ir jānovērš stihiska lauku zemju nonākšana tirgū ar neprognozējamu to izmantošanu nākotnē. Tādēļ būtu jāpilnveido pirmpirkuma tiesību izmantošanas mehānismu un valstij jāizveido finansēšanas fonds šādu „brīvo” īpašumu iegādei un to tālākai iesaistīšanai ražošanas apritē. Vienlaikus SAK dalībnieki atzina, ka ir jāmazina normatīvajos aktos noteiktie šķēršļi, kas ierobežo iespējas pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību. Piemēram, pašvaldības īpašuma iznomāšana virs 12 gadiem, aizliegums iznomāt ar apbūvi vai atsavināt zemi , kura zemes reformas rezultātā pārņemta no valsts, aizliegums samazināt nomas maksu par pašvaldības īpašuma izmantošanu būvniecības procesā, kā arī būtu jānoņem ierobežojumi pašvaldībai piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, piemēram, sociālā uzņēmējdarbība un citi uzņēmējdarbības veidi, kuros nav privātas iniciatīvas. SAK diskusijās tika izteikts arī viedoklis par to, ka jāizvērtē Publisko iepirkumu likums, kas liedz pašvaldībām organizēt iepirkumus, kuros prioritāri tiktu stimulēta vietējo ražotāju produkcijas patēriņš.
Turpinot aizsākto darba grupa modelēs alternatīvus scenārijus pilsētu un lauku attīstībai, balstoties uz esošās situācijas analīzi, nākotnes tendencēm un uz starptautiskajā praksē izmantotajiem attīstības veicināšanas instrumentiem, kā arī izstrādās konkrētus attīstības instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai attīstības centros ārpus Rīgas aglomerācijas. Vienlaikus tiks sagatavotas likumdošanas iniciatīvas saistībā ar pašvaldību tiesībām dibināt kapitālsabiedrības (MK iekārtas likuma precizējums) un pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izvēloties Latvijas ražotāju piedāvājumus (Publisko iepirkumu likums).
Savukārt, saistībā ar pilsētu – lauku sadarbības modeļa izstrādi darba grupa veiks teritorijas pārvaldības un administratīvā iedalījuma analīzi ar konkrētiem priekšlikumiem, kā arī uzsāks darbu pie alternatīva Latvijas attīstības scenārija.
