Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna
Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta svinīgajā sēdē Rīgas Biržas namā, 2002.gada 26.novembrī
Augsti godātais Drošības dienesta komandiera kungs,
Augsti godātais Bruņoto spēku komandiera kungs,
Saeimas priekšsēdētāja vietnieka kungs,
Virsnieki,
Instruktori,
Karavīri!
Man ir prieks sveikt Drošības dienestu šajā jubilejas dienā un apsveikt Jūs ar visiem tiem sasniegumiem, kas pa šiem 12 gadiem ir paveikti. Jūsu dienests sāka savu darbību uz ļoti nedrošiem pamatiem tādā brīdī, kad visa Latvijas nākotne un visa valsts neatkarība vēl stāvēja zem jautājuma zīmes. Jūsu dienests ir turpinājis pārveidoties un pilnveidoties, lai pielāgotos arvien mainīgiem apstākļiem, un tas ir spējis sevi pierādīt gan zem dažādiem nosaukumiem, gan dažādās pakļautībās un caur dažāda veida reorganizācijām. Būtiskākais ir tas, lai tie pienākumi, tās funkcijas, kas Jums ir uzticētas, tiktu arvien pilnveidotas, lai augstāka arvien kļūtu katra karavīra profesionalitāte, lai pilnveidotos organizācija un arī aprīkojums, par kuru es pa laikam dzirdu, ka tas varbūt mums nav tik ideālā stāvoklī, kā mēs to vēlētos.
Pirms dažām dienām notika vēsturiskais notikums, kad Latvija tika uzaicināta kļūt par NATO alianses dalībvalsti. NATO zīmē mēs iegūsim tādu drošību, kādu Latvija nekad savā vēsturē nav baudījusi, bet NATO paspārnē mums būs arī jāpierāda ne tikvien sev, bet citiem to, ka mēs spējam izprast drošības būtību un spējam izpildīt drošības prasības. Drošības prasības Latvijai būs tagad paaugstinātas visos iespējamos līmeņos, ieskaitot to, kas skar Jūsu dienestu. Bet pamatprincipi, protams, nemainās, šī dienesta pienākums ir gādāt par Saeimas drošību, un Saeima ir demokrātiskas valsts tautas demokrātiskās gribas instruments, caur Saeimu tautas ievēlētie priekšstāvji izpilda tautas gribu demokrātiskā procesā, tamdēļ ir svarīgi, lai Saeima tiktu pasargāta no jebkādiem fiziskās iespaidošanas draudiem, protams, no psiholoģiskās iespaidošanas draudiem viņus var pasargāt tikai viņu pašu sirdsapziņa.
Tāpat prezidents iemieso valsts varu kā simbols vienā personā, un arī tamdēļ no drošības viedokļa riska pakāpe, kam ir pakļauta šāda persona, automātiski paaugstinās. Mūsu laikos, diemžēl, mēs zinām, ka jebkura amatpersona būtībā nonāk augstākā riska pakāpē, vai tas būtu pašvaldības darbinieks, kā mēs to redzējām Šveicē, vai arī augstāka amatpersona. Bet tā nu ir dzīves realitāte, ar kuru mums ir jārēķinās un, ja valsts grib nodrošināt savas funkcijas, tad tai ir jāgādā par šo amatpersonu aizsardzību. Tas ir atbildīgs darbs, un tas nozīmē, ka dienestam vienmēr ir jābūt kaujas gatavībā. Nav jau starpība starp miera un kara laikiem, jebkura diena ir potenciāla kara diena šajā dienestā, ikvienu dienu mums ir jābūt vienādi modriem, un dienesta efektivitāte arī ir atkarīga no visa tā locekļa darbības kopumā, un tikpat svarīga ir stacionārā apsardze, kas apsargā objektus un mobilā apsardze, kas pārvietojas līdz ar personām. Ķēde ir tikai tik stipra, cik viņas vājākais loceklis, tamdēļ ir ļoti svarīgi, lai visi ķēdes locekļi būtu vienādi stipri, lai katrs spētu izpildīt sev uzticētos pienākumus bez ierunām un bez atlaidēm.
Jums ir arī atbildīgs darbs, uzņemot ārvalstu delegācijas, un te nu līdztekus drošības aspektiem ir valsts prestiža jautājums, jo tas veids, kādā veidā tiek nosargāta šo augsto viesu drošība, rada iespaidu par Latvijas tēlu, par viņas gatavību, par viņas karavīru profesionalitāti. Gribētos varbūt dzirdēt vienu paraugu: pirms Francijas prezidenta vizītes mūsu vēstniece Francijā atlaida bažīgu ziņu, ka viņa ļoti noraizējusies par to, kā noritēs šī vizīte, ņemot vērā, ka Francijas prezidents ir pazīstams ar to, ka ļoti uztraucas, ja apsardze kļūst redzama un uzbāzīga. Es varu ar prieku Jums paziņot, ka šīs bažas bija pilnīgi liekas – prezidents Širaks aizbrauca no Latvijas ar smaidu uz lūpām un ar pilnīgu pārliecību, ka mums ir lieliski drošības dienesti, kas spēj veikt savus pienākumus ļoti uzmanīgi, ļoti smalkjūtīgi un tādā veidā, ka netiek uztverti par traucēkli apsargājamajam objektam un personai.
Jūsu dienests turpina attīstīties, es novēlu, lai arī nākotnē Jums tagad, pēc mūsu pievienošanās NATO, pavērtos varbūt tie līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu dažu labu tehnisko aspektu. Es novēlu, lai Jūs visi izmantotu izglītības un papildus kursu iespējas, kādas Jums dienests piedāvā. Es ceru, ka Jūs uzskatāt šo savu sūtību kā tādu, kurā ir vieta personīgai izaugsmei, un es ceru, ka tie, kam iznāk kontakts ar dažādām ārvalstu amatpersonām gan šeit Latvijā, gan ārzemēs, novērtē to, ka Jums ir tā retā izdevība būt klāt daudzos tādos notikumos, kad tiek rakstīta vēsture. Tā tomēr ir sava veida privilēģija – būt klāt šajos vēsturiskajos momentos katram savā vietā, katram savus pienākumus pildot.
Es no savas puses vēl personīgi vēlētos pateikties Valsts prezidenta mobilās apsardzes karavīriem par viņu modrību, par viņu uzmanību un par viņu smalkjūtību, savus darbus pildot. Es teikšu godīgi, ka, amatā stājoties, pierast un aprast ar personīgo apsardzi ir varbūt visgrūtākais no prezidenta pienākumiem, it īpaši to, kas skar brīvo un it kā privāto laiku, kas katram cilvēkam pienāktos. Bet, protams, ar laiku visi pierod. un es varu teikt, ka tagad jau sen mēs strādājam līdzās, domāju, ļoti brīvi un atraisīti. Es pateicos Jums par Jūsu atbalstu un novēlu visam dienestam turpināt attīstīties, novēlu Jums lepni nest Latvijas drošības dienesta nozīmi un savu dienesta karogu.