Valsts prezidenta iesniegtie un Saeimas 25.februāra sēdē apstiprinātie grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā pilnveido valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.
“Es palikšu savā vietā, Jūs savējās – 1940.gada 17.jūnija vakarā teiktie vārdi nekad vairs nebūs iespējami,” pasvītro Raimonds Vējonis.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz Nacionālo bruņoto spēku pienākumu negaidīta militārā iebrukuma gadījumā nekavējoties uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, lai novērstu apdraudējumu. Valsts amatpersonas nedrīkst aizliegt Nacionālās drošības likuma subjektiem izrādīt bruņotu pretestību ienaidniekiem.
Jaunais regulējums vērsts uz Ministru kabineta lemtspējas uzlabošanu valsts apdraudējuma gadījumos. Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets būs lemttiesīgs arī tad, ja sēdē piedalās Ministru prezidents un vēl vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Savukārt Valsts prezidenta ieceltajam virspavēlniekam būs jānodrošina valsts aizsardzība, ja “mazais” Ministru kabinets nespēs sanākt uz sēdēm un pildīt savus kara laika uzdevumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina turpināt darbu pie nacionālās drošības sistēmas pilnveidošanas.
“Mums jāsasniedz nepieciešamais valsts aizsardzības budžeta apjoms un jāstiprina sadarbība ar sabiedrotajiem. Valsts varas institūcijām jāraugās uz jaunākajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, lai arī turpmāk varētu savlaicīgi un operatīvi pilnveidot valsts reaģēšanas iespējas,” norāda Valsts prezidents.