Sakot goda viesa runu Minhenes 4.ekonomikas samitā, kas veltīts Lisabonas stratēģijas procesa izvērtējumam, Valsts prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir saskārusies ar krīzi. ES nav varējusi nonākt tik tālu, lai pusceļā uz izvirzīto mērķi kļūt par dinamiskākās izaugsmes ekonomiku pasaulē 2010.gadā, būtu jau veikusi visus nepieciešamos priekšnoteikumu, uzsverot, ka reformu īstenošana daudzās ES dalībvalstīs ir bijusi drīzāk nosacīta un rezultāti nedod gandarījumu.
Lai ES būtu konkurētspējīga iepretim citiem pasaules reģioniem, ir nepieciešams nemitīgs un pieaugošs ieguldījums pētniecībā, izglītībā un tehnoloģijās, sacīja prezidente. Pēc viņas vārdiem, pašu Eiropas iedzīvotāju vidu pieaug neapmierinātība ar ekonomiskās izaugsmes lēno tempu, bezdarbu un citām problēmām, kuru cēlonis bieži ir pārāk augstais sociālais nodrošinājums, kas uzņēmējus veicina meklēt darbaspēku citās pasaules valstīs. “Tomēr katrai krīzei ir divi interpretācijas veidi. Viens ir “briesmas”, otrs – “iespēja”. Man šķiet, ka mums ir nepieciešamas debates par to, kas patiesi Eiropas Savienība ir un par ko tā iestājas, lai mēs varētu virzīties uz priekšu un pārvērst krīzi iespējā.”
Prezidente akcentēja, ka ES ir jātiek skaidrībā ar paradoksu, ka ES nozīmīgie sasniegumi ir padarījuši eiropiešus par savu sasniegumu upuriem, uzsverot, ka Eiropai ir pienācis laiks nonākt pie jaunas savstarpējas vienošanās par Eiropas Savienības nākotni un pārvaldi, un padarīt šīs idejas saprotamākas un pieejamākas tās pilsoņiem. Pirmo reizi, norādīja V.Vīķe-Freiberga, eiropiešiem ir iespēja veidot vienotu kontinentu, kas nav balstīts uz spēku vai bruņotu sacensību, bet gan uz pašu cilvēku brīvu gribu.
Latvijas valsts vadītāja gan brīdināja, ka Eiropas Savienība nekādā gadījumā nedrīkst noslēgties slēgtā klubā, bet gan tās veiksmīga attīstība ir atvērtībā pret visām valstīm Eiropā, kas vēlas aizsargāt demokrātijas vērtības, tāpēc ES nedrīkst taupīt centienus Eiropas Kaimiņu iniciatīvā. “To darot, ES atbalstīs pilsonisku sabiedrību stiprināšanos, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās organizācijas un cilvēktiesību cīnītājus, piemēram, tādās valstīs kā Ukrainā, Gruzijā vai Baltkrievijā, kas ir pēdējā autoritārā diktatūra Eiropā.” Viņa aicināja eiropiešus, kas šobrīd bauda brīvības un demokrātijas vērtības, būt par “cerības bāku tiem cilvēkiem daudzās citās pasaules valstīs, kur tās joprojām ir tikai sapnis.”
Prezidente izteica ticību eiropeisko vērtību nākotnei un neatgriezeniskumam: “Esmu pārliecināta, ka Francijas, Nīderlandes un Eiropas iedzīvotāji kopumā nav atteikušies no Eiropas ideāliem, kas veido Eiropas Savienības pamatu. Viņi nav atteikušies no plurālisma, iecietības, taisnīguma, solidaritātes, nediskriminācijas un dzimumlīdztiesības. Viņi nav atteikušies no redzējuma par pastāvīgu izaugsmi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, cenu stabilitāti, bezdarba izskaušanu un cieņu pret apkārtējo vidi, kas ir iekļauts Eiropas konstitūcijā un kas veido daļu no Lisabonas stratēģijas. Viņi nav atteikušies no brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas ievērošanas, tāpat kā no brīva un taisnīga tirgus.”
Noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība valstīm ANO dibināšanas 60.gadskārtā vienoties par ANO reformu īstenošanu, atrodot nepieciešamo kompromisu par spīti dažiem jūtīgiem jautājumiem.
Minhenes ekonomikas samits uz diskusiju par Eiropas globālai sacensībai būtiskiem jautājumiem katru gadu pulcina zinātniekus, lēmumu pieņēmējus politikā, rūpniecībā un finansēs.